Mormiškas spēle jāmaina atkarībā no diennakts laika. Kā likums, agri no rīta un vēlu vakarā tai jābūt lēnākai nekā dienas vidū.
Mormiškas spēle jāmaina atkarībā no diennakts laika. Kā likums, agri no rīta un vēlu vakarā tai jābūt lēnākai nekā dienas vidū. Arī tad, ja laiks apmācies, mormiška jātricina lēnāk nekā gaišā dienā.
Katrai zivij savs
Liela zivs labāk “atsaucas” lēnai mānekļa spēlei. Mazs asarītis mīl ritmu, kas varētu atbilst klauvējienam pie durvīm “tuk, tuk, tuk”, bet lielam labāk patīk lēni un pamatīgi klauvējieni.
Ieteicams atrast savu noteiktu tricināšanas ritmu un to nemainīt. Piemēram, var izmantot hokejmačos tradicionālo “Sa-rauj! Sa-ra-rauj!”. Turklāt katrai zivij der savs ritms. Piemēram, tas pats hokeja “Heijā, hei!” ritms patīk asariem skaidrā laikā, bet “The Beatles” hīta “Girl” pirmie akordi ir ideāls ritms raudu copei.
Lielākā daļa iesācēju mēģina iemācīties “tirināšanu”, vērojot, kā to dara meistari, un lielākā kļūda šajā visnotaļ atzīstamajā zināšanu ieguves metodē — vērotāji pievērš uzmanību tikai rokas kustībām, bet nenovēro makšķerītes sardziņa kustības, tās neatkārto rokas kustību. Tādēļ jāmēģina izdarīt tādas kustības, lai sardziņa gals it kā zīmētu vītu līniju (spirāli). Tas viss jāsaskaņo ar vertikālās kustības ātrumu (lielāks — mazāks), svārstību amplitūdu, mormiškas materiāla izvēli (volframs, svins, alva), tās izmēru, krāsu…
Jādomā par krāsu
un āķi
Mormiškas krāsu izvēlas izmēģinājumu veidā — no sarkanas līdz zaļai, no melnas līdz gaismu atstarojošai. Vēl var izmantot svītriņas, punktiņus, actiņas, ūsiņas. Pie tam gandrīz visi šādi uzlabojumi darbojas labi — vieni patīk raudām, citi — asariem.
Jo lielāks āķa vai āķīša izmērs, jo labāks iznāk piecirtiens. Tomēr dažreiz ziemas beigās zivis lielu āķīti vairs negrib ņemt. Tādēļ tieši tad panākumus var gūt ar “banānu” un krāsainas “plastmasas” (vada izolācijas) gabaliņa palīdzību. Tāds papildinājums mormišku padara it kā vieglāku, tā vairāk planē — tātad māneklītis kļūst “dzīvīgāks”. Ja nu kādreiz bieži gadās neveiksmīgi piecirst, makšķernieks var mēģināt šo lietu labot, piecērtot pēc “mikropauzes”. Ja arī pēc šādas rīcības pieciršana ir neveiksmīga, var pamēģināt uz sardziņa “pauzīti” atbildēt nevis ar piecirtienu, bet gan ar mānekļa nolaišanu apmēram par centimetru un tikai tad piecirst. Vārdu sakot — mēģiniet iemest ēsmu asarim mutē! Seklos ūdeņos, ezeros un upēs ar lēnu straumi labi noder svina trijnieciņi, bet līdz 1,2 m dziļumam var izmēģināt arī alvas “mazulīšus”. Pie tam alvas mazmormiškas vienmēr ir labas, nomākušās tumšās dienās makšķerējot ūdensaugu biezokņa tuvumā. Turklāt šajā gadījumā spēlei jābūt minimālai, un raudas “atsauksies”.
Brīdī, kad jūsu loms sāks pamatīgi pildīt makšķernieka kasti, atcerieties — visas šīs zivis nāksies arī tīrīt. Tādēļ pirms copes beigām izkratiet lomu uz ledus un mazākās zivteles atlaidiet atpakaļ āliņģī.
www.cope.lv
