Andreja Upīša muzejā Rīgā 29. novembrī svinēja Andrejdienu. Svinībās piedalījās arī novadnieki — Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēkņi veltīja rakstniekam koncertu un izstādi.
Andreja Upīša muzejā Rīgā 29. novembrī svinēja Andrejdienu. Svinībās piedalījās arī novadnieki — Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēkņi veltīja rakstniekam koncertu un izstādi.
Atceras Upīša kaķi
Muzeja direktore Inese Kaire stāsta, ka Andrejs Upīts mūža nogalē bijis diezgan noslēgts cilvēks, un ikdienā pie viņa ciemos nākuši tikai daži cilvēki. Te bieži viesi bijuši brāļi Rūdolfs un Kārlis Egles, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Pēteris Pētersons ar savu mazo meitu Karinu. Tagad Karina Pētersone atceras, ka tolaik tēvs viņai piekodinājis: “Tu labi apskati šo dzīvokli, te dzīvo ļoti dižs cilvēks!”. Viņu gan tajā visvairāk saistījis saimnieku lielais un skaistais kaķis, un to viņa atceras arī pēc daudziem gadiem.
Tomēr rakstnieka dzīvoklī Rīgā īpašas viesu dienas bija abu dzīvesdraugu — Andreja un Olgas — vārdadienas, dzimšanas dienas un pirmā Jaunā gada diena. Šo tradīciju jau vairākus gadus atdzīvinājušas arī A. Upīša muzeja darbinieces, un rakstnieka dzimšanas un vārda diena muzejā ir svētki. Šogad 29. novembris, diena pirms Andrejiem, un 4. decembris, rakstnieka dzimšanas dienas priekšvakars, muzejā ir bezmaksas apmeklējuma dienas, kurās gaida arī tuvus un tālus ciemiņus.
Smiekli līdz asarām
“Rakstnieka dzīves laikā Andrejdienā šajā dzīvoklī valdīja jautrība. Pie “Kagora” vīna glāzes, kas mūža nogalē bija rakstnieka iemīļots dzēriens, saimniekiem patika kopā ar draugiem atcerēties interesantus gadījumus no dzīves, un visi nereti smējās līdz asarām,” stāsta muzeja direktore. Šo jautrību viņa dzīvoklī šajās svētku dienās atkal rada gan muzeja darbinieces, gan apmeklētāji.
“Esam Andrejdienā rīkojuši izsoli, kurā aicinājām piedalīties sabiedrībā pazīstamus Andrus un Andrejus,” stāsta Inese Kaire. “Vienu gadu kopā ar Operetes teātra aktieriem izspēlējām lugu “Peldētāja Zuzanna”. Andrejdiena svinēta kopā arī ar sievietēm medniecēm no visas Latvijas. Rakstnieka mazmazmeita Anita Upīte arī ir lieliska medniece, viņa ir žurnāla “Medības. Makšķerēšana. Daba.” redaktore.”
Novadnieku dāvana
Otro gadu A. Upīša svētkos rīdzinieki aicina piedalīties arī skrīveriešus. Iepriekš te Skrīveru amatierteātris spēlēja izrādi “Krustmāte Jūle no Tūles”, šoreiz Andrejdienā muzejā muzicēja Skrīveru mūzikas skolas audzēkņi. Koncerta ievadā bērni un pieaugušie kopīgi nodziedāja Upīša mīļāko tautasdziesmu “Sijā auzas, tautumeita”.
Mākslas klases audzēkņi kopā ar skolotāju Ingu Melni zīmējumos attēlojuši ar rakstnieku un viņa darbiem saistītas vietas un tēlus. Skrīverieši atveda arī ābolus no Andreja Upīša dārza. “Priecājamies te viesoties, jo šis muzejs Rīgā ir maza Skrīveru daļiņa,” saka Skrīveru mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece.
Pareģo precinieku
Un kas būtu Andrejdiena bez zīlēšanas! Ne velti saka, ka tā ir viena no gada laimīgākajām dienām, kad sākas precību zīlēšanas sezona, kura ilgst līdz Zvaigznes dienai. Muzeja viesi ne tikai uzzināja, kā zīlēt un kas Andrejdienā jādara, bet arī paši varēja piedalīties zīlēšanas rituālā. Ticējums vēsta, ka Andrejdienā vāzē jāieliek ķiršu zari, zaram piestiprinot zīmīti ar iecerētā vārdu. Ja zariņš līdz Ziemassvētkiem uzziedēs, nākamgad apprecēsies. Ķiršu zariem zīmītes piestiprināja arī skrīverieši un muzeja apmeklētāji, bet darbinieces solīja piezvanīt un pavēstīt, ja nākamgad jāgatavojas kāzām.
Rīt, 4. decembrī, A. Upīša muzejā Rīgā bija iecerēta Skrīveru amatierteātra izrāde “Atraitnes vīrs”. Pēdējā brīdī plāni mainījušies, jo skrīverieši nevar ierasties. Muzejā luga gan šajā dienā būs, tikai tajā piedalīsies visi muzeja apmeklētāji. Viesiem izsniegs vienas ainas tekstu, un turpat uz vietas taps iestudējums. Līdzīgi pagājušajā gadā iestudēta arī izrāde “Žanna d”Arka”. “Pārliecinājāmies, ka latvieši ir neārstējami teātra mīlētāji un labi aktieri, tāpēc gribam šādu iestudējumu īstenot vēlreiz,” saka Inese Kaire.
Fakts.
Rakstnieka Andreja Upīša (1877.– 1970. ) dzīvoklis Rīgā ir viņa pēdējā dzīvesvieta, kur 1970. gada rudenī noslēdzās viņa garais, ražīgais un pretrunīgais mūžs. Starp grāmatu tūkstošiem, vidē, kuru noteicis A. Upīša darba stils, ģimenes tradīcijas un laikmets, iespējams iedziļināties gan rakstnieka prozā, gan kritiķa un politiķa darbībā. Muzejs dibināts 1972. gadā, dzīvoklī ir sešas istabas, trīs no tām — memoriālas, tajās viss ir tieši tā kā rakstnieka dzīves laikā.
