Lauku ļaudis arī pēc garas darbadienas atrod laiku, lai uzrakstītu vēstuli redakcijai. Cilvēki izsaka savas domas par svarīgiem notikumiem valstī un savā dzīvesvietā.
Lauku ļaudis arī pēc garas darbadienas atrod laiku, lai uzrakstītu vēstuli redakcijai. Cilvēki izsaka savas domas par svarīgiem notikumiem valstī un savā dzīvesvietā. Uzklausām arī ierosinājumus, lūgumus un komentārus par laikrakstā publicētajiem rakstiem. “Staburags” joprojām saņem arī anonīmas vēstules ar parakstu, piemēram, “pensionārs”, “latvietis”, “Latvijas pilsonis”, “cietušais” utt. Tādas vēstules izlasām un izmetam. Vēstuli ņemam vērā tikai tad, ja tai ir konkrēts autors un adrese. Ja vēstules rakstītājs lūdz vārdu publiski nenosaukt, viņa lūgumu noteikti ievērojam.
Koknesietis Fēlikss Čeksters savā vēstulē atceras 1991. gada janvārī barikādēs piedzīvoto. Viņš arī pauž prieku par to, ka latviešu tauta piemin savus varoņus un svētku reizēs neaizmirst viņus sumināt.
Asfalts ar līkumu
Aizkrauklietis V. Priede pateicas Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Plūmes kungam par ieguldījumu pilsētas sakārtošanā. Viņš arī aicina saudzēt zālāju, neļaut to pārvērst autostāvvietās, kā tas novērojams Aizkraukles pilsētā, Lāčplēša ielā 12 un 24. “Kaut kas nedzirdēts un neredzēts ir Zvaigžņu ielā, kuru nupat noasfaltēja. Starp Ceriņu un Lāčplēša ielu mājas saimnieks savēlis akmeņus un salicis malku ceļa robežās. Asfalts ir liets ar līkumu, apkārt akmeņiem un malkai,” sašutis vēstules autors.
Zīlē likteni
Laikraksta “Rēzeknes Vēstis” kolēģi “Staburagam” atsūtījuši gados vecas kundzes vēstuli no Latgales, kurā viņa izteikusi savus minējumus par bez vēsts pazudušās Aizkraukles pagasta iedzīvotājas Lauras Strazdiņas likteni. Rakstījām, ka Aizkraukles pagasta sākumskolas 1. klases skolniece 14. septembrī pazuda ceļā no skolas uz mājām, un par viņu līdz šim nav nekādas informācijas. Sieviete vēstulē raksta par to, kā kara laikā viņas māte ar sāli, maizi, zemi, pelniem un diegā ievērtu adatu zīlējusi savu tuvinieku likteni. Zīlētais izrādījies patiesība. Vēstulē sieviete pauž savus minējumus par Lauras Strazdiņas iespējamo likteni.
Aizgājušai mīlai
“Staburaga” pastkastītē reizēm atrodam arī romantiskas vēstules. Tādu šoreiz atsūtījusi aizkraukliete, kura lūdz savu vārdu nepublicēt, bet parakstījusies kā Sarmīte Ziemele. Dzejā rakstītais veltījums aizgājušajai mīlai ir garš, ieskatam četrrinde no tā:
“Kad pēc daudziem gariem gadiem Atkal tevi satikt lemts, Mana sirds tad straujāk sitas,
Liekas — viss no jauna dzimst.”
Pensija sen nopelnīta
Tālivaldis Krūmiņš no Rīgas, kurš bieži brauc pie radiem Aizkraukles rajonā un palasa arī “Staburagu”, pilnībā piekrīt Latvijas krievu kopienas Aizkraukles nodaļas vadītāja Viktora Petuhova viedoklim ( “Staburags”, 27. 10. 2005.) par šobrīd valstī esošo pensiju sistēmu. No pensijas, kura pārsniedz simts latu, ir jāmaksā nodokļi. Vēstules autors piekrīt, ka tā ir pensionāru aplaupīšana, jo visu mūžu ir strādāts, maksāti nodokļi, un pensija vecumdienās jau ir pašu rokām nopelnīta.
