Mazzalves pagasta viena no vecākajām nomaļajām viensētām ir “Ķiermeles”, kurās saimnieko Irēna un Ēriks Mačiņi.
Mazzalves pagasta viena no vecākajām nomaļajām viensētām ir “Ķiermeles”, kurās saimnieko Irēna un Ēriks Mačiņi. Viņu trīs bērni dzīvo Rīgā, un, kā uzskata vecāki, senču sētā neviens saimniekot nenāks. Mačiņu bērni šajās mājās būtu jau astotā dzimtas paaudze.
Senā ēka celta 1849. gadā, un 1890. gadā mājai piebūvēta otra puse. Vietu mājai mežā, no Ērberģes barona
izpirkdams zemi, izvēlējās tagadējā saimnieka vectēvs Krišs Mačiņš.
Senču devums saglabāts
Mačiņu plašajā sētā dižojas ne tikai dzīvojamā guļbūve, kura atzīta par valsts kultūras pieminekli, bet arī klēts, pagrabs, kūts. Vecā rija 1976. gadā aizvesta uz Brīvdabas muzeju, lai iekļautos Zemgales novada sētā.
Mačiņi nu “Ķiermelēs” palikuši divi vien, un līdz pensijai abiem vēl jāstrādā. Ēriks ir Aizkraukles virsmežniecības Ērberģes mežniecības mežsargs, un viņa pārraudzībā ir apmēram 7500 hektāru valsts un privātīpašnieku meža. Irēnas kundze ir sociālā aprūpētāja Mēmeles centrā. Mačiņiem līdz Mazzalves centram kājām jāmēro pieci kilometri, ja iet “pa taisno”, bet, ja pa ceļu — vairāk nekā septiņi kilometri.
Kļūst par ķīlnieku
Šogad janvāra vētras laikā “Ķiermeles” palika bez elektrības, jo vētras izgāztie koki sarāva līniju. Ziemas vidū palikt pilnīgā tumsā, ja vēl ir arī mājlopi, nav joka lieta. Ēriks Mačiņš klauvēja pie daudzām durvīm, taču bez rezultātiem. Lai līniju atjaunotu, vajadzīgi vismaz 22 tūkstoši latu. Beidzot Aizkraukles rajona padome neatlaidīgajam saimniekam piešķīra ģeneratoru, kuru viņš 1. februārī pārveda mājās.
— Man ir namdara — galdnieka profesija, kuru apguvu jau pirms obligātā dienesta vēl padomju laikā. Pēc dienesta sāku strādāt par mežsargu un tagad pašmācības ceļā esmu kļuvis par elektrību ražojošā ģeneratora speciālistu. Citas izejas man nebija, jo neviens par manām problēmām nelikās zinis.
Esmu tā izkārtojis, ka ģenerators elektrību ražo divas, trīs stundas dienā. Ilgāk to darbināt ar benzīnu ir par dārgu. Esmu dabas untumu ķīlnieks. Elektrība pazūd, tiklīdz uzpūš stiprāks vējš. Toties man pašam ir sava “personīgā līnija” — tā joko ērberģieši, — stāsta Ēriks Mačiņš.
Kad ir brīvs brīdis, Ēriks Mačiņš atceras senu vaļasprieku — fotografēšanu. Jāatlicina laiks arī televīzijas raidījumiem. Tagad, kad darbojas ģenerators, Mačiņi redz trīs Lietuvas un četras Latvijas televīzijas programmas.
