Pilskalniete Maiga Pļepa 27. novembrī tuvinieku lokā svinēs 70. dzimšanas dienu. Jubilāre svētkus gaida ar nepacietību, jo tie ir skaistākie brīži, kad “Grantiņos” sabrauc bērni, mazbērni un vienīgā mazmazmeitiņa.
Pilskalniete Maiga Pļepa 27. novembrī tuvinieku lokā svinēs 70. dzimšanas dienu. Jubilāre svētkus gaida ar nepacietību, jo tie ir skaistākie brīži, kad “Grantiņos” sabrauc bērni, mazbērni un vienīgā mazmazmeitiņa.
Maigas kundze dzimusi 1935. gadā deviņu bērnu ģimenē Zalves pagastā. Jau agrā bērnībā iemācījusies visus lauku darbus. Tas arī turpmākajā dzīvē palīdzējis ģimenei sagādāt iztiku. Jaunībā ceļi atveduši uz Pilskalni, te daudzi darba gadi pavadīti, fermā slaucot govis.
Paliek parādā rubli
Maigas kundze atceras: “Jaunībā fermā strādājām vairākas meitenes. Kādu dienu ieradās čigāniete. Sieviete sacīja, ka pēc delnas līnijām izzīlēšot mums nākotni, ja maksāsim viņai rubli. Es biju ļoti kautrīga un neticēju, ka tādā veidā var uzminēt, kas cilvēku sagaida turpmākajā dzīvē. Pārējās meitenes uzstāja, lai man pazīlē. Čigāniete skatījās manā plaukstā un teica, ka mans nākamais vīrs dzīvo aiz ūdeņiem, ka man būs trīs meitas un es braukšu ar automašīnu. Tolaik pat sapņot par automašīnu neuzdrošinājos! Nesamaksāju prasīto rubli, bet vajadzēja gan, jo viss zīlētais ir piepildījies. Mans vīrs Aļģirds, ar kuru apprecējos 1957. gadā, dzīvoja otrā upes krastā, mūsu laulībā piedzima trīs meitas — Dzintra, Mirdza un Ineta, un arī automašīnu grūtajā darba mūžā nopelnījām.”
Izcep bērza pagali
Lai gan ikdienas smagais fiziskais darbs aizņēma lielāko dienas daļu, Maigas kundze vienmēr prata atrast laiku bērniem, vēlāk arī mazbērniem, lai stāstītu pasakas un kopīgi dziedātu dziesmas. “Tajās reizēs, kad “Grantiņos” ciemojās kaimiņu bērni, visi bija sajūsmā par kopīgi pavadīto laiku un nožēloja, ka viņiem nav tādas omes,” stāsta jubilāres meita Dzintra. Nevieni godi Pilskalnē netika aizvadīti, ja par saimnieces palīdzi nestrādāja Maigas kundze. Gadu gaitā virtuvē izmēģinātas dažādas lietas, taču jubilāre atzīst, ka tortes cept viņai padevies vislabāk. “Meitai 23. dzimšanas dienā izcepu torti grāmatas veidā, uz kuras ar glazūru uzrakstīju “23 dzīves stāsti”. Bērniem atmiņā palikusi arī mana ceptā rulete, kuru pārklāju ar baltu pūdercukura masu, iezīmēju tumšas svītriņas, un tā izskatījās kā īsta bērza pagale. Kopā ar meitām gatavojām dekorus tortēm — pūdercukura rozītes un gulbīšus.”
Runcis Raibulis dusmojas
Meitas Dzintras aprūpēta, jubilāre priecājas, ka nedēļas nogalē sabrauks ciemiņi. “Tagad, kad visi izauguši, katram savi darbi, sava dzīve, un neatliek laika, lai satiktos biežāk. Dzimšanas dienu gaidu ne dāvanu dēļ, bet lai satiktu savus mīļos. Ļoti priecājos, kad visi kopā esam arī Ziemassvētkos,” stāsta jubilāre. Tagad Maigas kundzes dienas paiet istabā, jo veselība vairs nav kā jaunībā, nav spēka palīdzēt saimniecības darbos. Agrāk viņa lasīja grāmatas, bet tagad arī redze pasliktinājusies, un mīļāko romānu “Enijas bize” priekšā skaļi izlasījušas meita un mazmeita. Jubilāres mīlulis runcis Raibulis pieradis sargāt savu saimnieci, gulēt viņas gultā un ļoti apvainojas, ja kādreiz to liedz. Pēc šīs jubilejas Maigas kundze jau gaida nākamo — 2007. gada 29. decembrī abiem ar vīru Aļģirdu jāsvin zelta kāzas.
