Rīt Latviešu biedrības namā Rīgā notiks Zemkopības un Vides ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs 2005” noslēguma pasākums.
Rīt Latviešu biedrības namā Rīgā notiks Zemkopības un Vides ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs 2005” noslēguma pasākums. Par konkursa laureātiem šogad kļuva arī Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašniece Marija Slaviete un Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs.
Konkursa “Sējējs” mērķis ir noteikt lielāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstības veicināšanā, godinot labākos lauksaimniekus dažādās nominācijās. “Pumpuru” saimniecība konkursā piedalījās augkopības grupā, bet saimniecība “Bērziņi” — videi draudzīgas saimniekošanas grupā. Šis nav pirmais gads, kad par “Sējēja” laureātiem kļūst Aizkraukles rajona lauksaimnieki. Pērn šis gods tika uzņēmumam “Aizkraukle—A”, kurš nodarbojas ar graudaugu un eļļas augu audzēšanu. Veicināšanas balvu saņēma Skrīveru zinātnes centrs.
Tīra vide kā pārliecība
Konkursa “Sējējs” otrajai kārtai nominācijā “Videi draudzīga saimniekošana” bija izvirzītas sešas saimniecības, un viena no tām — Kokneses “Bērziņi”. Tā ir viena no pirmajām saimniecībām Aizkraukles rajonā, kurā sāka saimniekot ar videi draudzīgām metodēm un dara to joprojām. “Kāds varbūt domā, ka bioloģisko saimniekošanu izvēlējos, jo man nav naudas. Tā nav. Es vienkārši nevēlos savos laukos lietot minerālmēslus un miglot augus,” ar pārliecību stāsta Marija Slaviete.
Uz Kokneses “Bērziņiem” Slavietes kundze pārcēlās, ejot pensijā 1991. gadā. Līdz tam viņa strādāja Lielvārdē par meliorācijas darbu vadītāju. Ar laukiem darbs bija saistīts visu laiku, bet govi enerģiskā un uzņēmīgā kundze pirmo reizi mācījās slaukt piecdesmit gadu vecumā.
Sākumā viņa izmantoja biodinamiskās saimniekošanas metodes, miglojot laukus ar govju ragos “norūdītiem” mēsliem un veidojot īpašu kompostu. Taču nu grūti dabūt govju ragus vai brieža pūsli, kas nepieciešams preparātu sagatavošanai. Tāpēc intensīva biodinamiskā saimniekošana “Bērziņos” pārtraukta, saimniecībā turpina strādāt ar bioloģiskām metodēm.
Izmanto visas iespējas
“Zaļo sertifikātu”, kurš apliecina saimniekošanu ar videi draudzīgām metodēm, “Bērziņiem” piešķīra jau 1997. gadā, taču nesen saņemts sertifikāts arī par darbu ar bioloģiskām metodēm. Griķus, putraimus, kartupeļus, pienu, dārzeņus, augļus — to visu Slavietes kundze iegūst 12 hektāru saimniecībā. Iegūto produkciju viņa pārdod kaimiņiem, tuvākā un tālākā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Dodas arī uz dažādiem lauku gadatirgiem, regulāri ir “Zaļā tirgus” dalībniece Vecrīgā. Šogad “Bērziņos” uzbūvēta maizes krāsns, kurā saimniece cep gardu baltmaizi.
Marija Slaviete priecājas: “Tagad arī nelielas bioloģiskās saimniecības beidzot var strādāt un domāt par dabai draudzīgu attīstību.”
“Bērziņos” izmanto visas iespējas, lai attīstītu saimniecību: Eiropas Savienības vienotos platībmaksājumus, papildu piemaksu kā bioloģiskā saimniecība, saņemts pirmais atbalsts daļēji naturālās saimniecības pārstrukturizācijai. Sakarā ar to iecerēts paplašināt aitu ganāmpulku. Saimniecībā ir trīs hektāri pļavu, kurās ir daudz aizsargājamu augu, tāpēc tās kā bioloģiski vērtīgi zālāji pieteikti Latvijas dabas fonda projektā “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana”.
No konsultanta par zemnieku
Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs atceras saimniekošanas pirmsākumus: “Konsultēju citus, bet tad dabūju kredītu un sāku saimniekot pats. Iepriekš strādāju kolhozā par galveno inženieri, vēlāk par pagasta lauksaimnieku konsultantu. Sāku ar astoņiem hektāriem, bet tagad kopā ar brāli, strādniekiem palīdzot, apstrādājam 370 hektāru zemes.”
Šis saimniecībai bija smags gads, jo pavasara lietavās izslīka lielākā daļa sējumu. Vienu brīdi Smirnova kungs pat domāja, ka saimniecības darbība ir apdraudēta, jo zaudējumi bija rēķināmi desmitos tūkstošu latu. “Mūs izglāba laikus rastais problēmas risinājums, pārsējām gandrīz 70 procentu lauku. Riskējām un ieguvām. Pateicoties šīgada skaistajam rudenim, izaudzēto izdevās veiksmīgi nokult. Raža gan bija mazāka, nekā sākumā plānots, taču graudi bija labi,” stāsta “Pumpuru” saimnieks. Vairums zemkopju sūdzējās, ka pārtikai audzētie graudi sliktās kvalitātes dēļ jāpārdod lopbarībai. Taču zalvēnietis priecājas, ka visi viņa saimniecībā izaudzētie kvieši šogad pārdoti pārtikai.
Darbības dzinulis ir kredīti
Pēdējos gados laika apstākļi zemniekus nav lutinājuši — sējumi te nosalst, te karstumā izdeg, te atkal izslīkst, taču viņi turpina cīnīties par savu nodarbi, kura mūsdienās vairs nav uztverama citādi kā bizness. “Protams, tas ir mūsu bizness. Pirmajos gados visu, ko nopelnījām, ieguldījām saimniecības attīstībā, krājām santīmu pie santīma. Nu varam kaut ko atlicināt arī sev. Taču galvenais dzinulis, kas triec uz priekšu, ir kredīti, kuri jāatmaksā bankai,” piebilst Smirnova kungs.
Šogad “Pumpuros” iegādāts jauns kombains un traktors. Tas pirkts līzingā par saimniecības līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondu projektu iesniegšanas termiņš nokavēts. Pirms pāris gadiem saimniecībā gan izmantots Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, realizējot SAPARD projektu. Toreiz iegādāta kombinētā sējmašīna. Nākamgad “Pumpuru” saimnieks iecerējis paplašināt saimniecību līdz 450 hektāriem.
Juris Smirnovs regulāri apmeklē dažādus seminārus, tehnikas un lauku demonstrējumus, kā arī darbojas Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā izveidotajā graudaugu un eļļas augu audzētāju interešu grupā. Tās vadītājam, augu aizsardzības speciālistam Leonam Skrabānam viņš saka lielu paldies. Skrabāna kunga padomi reizēm palīdzējuši gan glābt, gan uzlabot ražu.
