Kad Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā beidzās kārtējās iesvētes mācības, klausītāji ar nožēlu teica: “Cik žēl, ka nodarbības tik ātri beidzās!”.
Kad Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā beidzās kārtējās iesvētes mācības, klausītāji ar nožēlu teica: “Cik žēl, ka nodarbības tik ātri beidzās!”.
Iesvētes mācības, kuras sākās septembrī, notika deviņus sestdienas vakarus. Klausītāji uz tām ieradās, dažādu motīvu vadīti — viens paredzējis drīzumā laulāties, bet nav kristīts un iesvētīts, kāds vēlas remdēt alkas pēc kaut kā gaiša un sakārtotības dvēselē, tāpēc vēlas iesvētīties, cits — vienkārši paplašināt redzesloku par kristietību. Iesvētes mācības apmeklēja ap desmit cilvēku — kāds jauns pāris uz nodarbībām brauca pat no Jelgavas.
Iesvēte evaņģēliski luteriskajā baznīcā nozīmē garīgo pilngadību, pēc kuras cilvēks kļūst par pilntiesīgu draudzes un evaņģēliski luteriskās baznīcas locekli. Savukārt kristības var uzskatīt par garīgās piedzimšanas dienu. 13. novembrī vairākus nodarbību apmeklētājus kristīja un iesvētīja.
Mācītāja Valda Baltruka nodarbības nebija vienmuļas, dogmatiskas lekcijas, kurās tā vien velk uz miegu. Tajās atraktīvs tēmu izklāsts mijās ar anekdotēm un gadījumiem no dzīves. Galvenais — katra nodarbība rosināja domāt, veidojās dialogs starp mācītāju un klausītājiem. Piemēram, kādā nodarbībā mācītājs uzdeva jautājumu: “Kas, jūsuprāt, ir vislielākais grēks?”. Atbildes bija dažādas, vairums domāja — slepkavība. Taču mācītājs iebilda — viņaprāt, vienaldzība.
Lai gan katrai nodarbībai bija paredzēta kāda noteikta tēma, tajās runāja arī par aktuālāko sabiedrības dzīvē, piemēram, par daudz apspriesto homoseksuālisma problēmu.
