Šajā ziemas sporta sezonā rūpes par distanču un kalnu slēpotājiem, snovbordistiem un sacensību rīkošanu uzņēmusies Latvijas slēpošanas savienība, jo Slēpošanas federācija savu darbību pārtraukusi.
Šajā ziemas sporta sezonā rūpes par distanču un kalnu slēpotājiem, snovbordistiem un sacensību rīkošanu uzņēmusies Latvijas slēpošanas savienība, jo Slēpošanas federācija savu darbību pārtraukusi. Savienība aicina sportistus iegādāties licences, kuras dod tiesības piedalīties tās rīkotajās sacensībās bez dalības maksas.
Latvijas slēpošanas savienības atbildīgais sekretārs Agris Raugulis “Staburagam” pastāstīja, ka sportistu licences distanču slēpotājiem ir jaunums. Tā ir plastikāta karte ar sportista datiem un fotogrāfiju. Uzrādot šo karti, savienības rīkotajās sacensībās sportisti var piedalīties bez dalības maksas. Viens no licencēšanas mērķiem ir sportistu uzskaite slēpošanas veidos. Licencēšana arī atvieglos sportistu, treneru un organizatoru ikdienu.
Šobrīd Latvijas slēpošanas savienības distanču slēpošanas sacensību kalendārā ir septiņi turnīri. Tie ir Latvijas čempionāta trīs posmi pieaugušajiem un jauniešiem, kā arī tradicionālās slēpošanas sacensības, kuras savienība rīko sadarbībā ar sporta skolām un klubiem. Trīs no šīm sacensībām notiek Aizkraukles rajonā — “Mailes 2005” Vietalvā, “Vecgada balva” Aiviekstes pagasta “Jaujās” un Latvijas čempionāta pirmais posms Vietalvas “Mailēs”.
Licenci var saņemt jebkura fiziska persona, kura ir Latvijas slēpošanas savienības biedre vai sporta skolas pārstāve un kurai pieprasīts šādu licenci izsniegt. Tās domātas jauniešiem, pieaugušajiem un veterāniem. Karte derīga četras sezonas, taču ik gadu jāatjauno tās derīguma laiks. Licence pieaugušajiem maksā 10 latu, jauniešiem un veterāniem — 4 latus. Saņemot licenci, slēpotājs paraksta arī Sportista deklarāciju, viņam jāievēro sportista ētikas un uzvedības normas. Ja tās neievēro, licenci var anulēt. Licenci var izmantot kā atlaižu karti slēpošanas trases pacēlājam, veikalos un citos uzņēmumos, ar kuriem savienībai noslēgti līgumi.
“Domājam, ka šāda plastikāta karte ne tikai nodrošinās slēpošanas sportaveidu klubu un sporta skolu audzēkņu pazīstamību, bet arī paaugstinās sportistu piederības apziņu slēpotāju saimei,” piebilst Agris Raugulis.
Protams, visās savienības rīkotajās sacensībās var piedalīties arī tie sportisti, kuriem nav slēpotāja licences. Taču viņiem jāmaksā dalības maksa, un šos sportistus neiekļaus savienības veidotajā rangu tabulā.
Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis informē, ka sporta skolas audzēkņiem licences iegādi apmaksās sporta skola. “Neiebilstu pret licenču sistēmas izveidi slēpotājiem. Nākotnē paredzēts, ka visas sacensības rīkos tikai federācijas vai, šajā gadījumā, slēpošanas savienība, tāpēc ir izdevīgi sadarboties ar šo organizāciju,” piebilst Cīruļa kungs.
Slēpošanas treneris Jānis Eiduks savienības darbību pagaidām vērtē atturīgi. “Neviens no maniem trenētajiem sportistiem licenci vēl nav saņēmis. Šī organizācija strādā pārāk neilgu laiku, lai izvērtētu tās piedāvātās iespējas. To, cik laba būs mūsu sadarbība, varēšu pateikt tikai pēc vienas aizvadītas slēpošanas sezonas,” saka Jānis Eiduks.
