Latvijas brīvvalsts dibināšanas diena — 18. novembris — ir viena no svētajām piemiņas dienām jaunjelgavietim Leopoldam Rubim, bijušajam 506. zenītartilērijas diviziona lielgabala komandierim, 19. divīzijas leģionāram.
Latvijas brīvvalsts dibināšanas diena — 18. novembris — ir viena no svētajām piemiņas dienām jaunjelgavietim Leopoldam Rubim, bijušajam 506. zenītartilērijas diviziona lielgabala komandierim, 19. divīzijas leģionāram.
Tagad brašais vīrs vada organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Jaunjelgavas nodaļu.
Valsts svētku priekšvakarā Latviešu biedrības namā Rīgā Leopolds Rubis piedalījās fotoalbuma “Latviešu leģionāri” atvēršanas svētkos, tikās ar leģionāriem, atcerējās kritušos biedrus, kuri atmiņā vienmēr ir jauni. Leopolds Rubis skumji teic, ka no zenītartilērijas baterijas 155 cīnītājiem dzīvi vairs tikai divi — viņš un majors Alfreds Poriets, kuram ir 97 gadi un kurš dzīvo Jēkabpilī. Abi bijušie cīņubiedri tiekas un sarakstās, jo Leopolds Rubis vāc atmiņas par leģionāriem gan Latvijā, gan ārzemēs.
Leopolds Rubis savā garajā mūžā pieredzējis visu, ko nācās piedzīvot Latvijas brīvvalsts aizstāvjiem un cīnītājiem pret okupantiem. Viņa karavīra gaitas sākās 1943. gada 28. jūnijā. Rudenī viņš jau bija lielgabala apkalpes komandieris frontē. Pirmās ugunskristības jaunais leģionārs guva vēsturiskajā 1944. gada 16. marta kaujā pie Veļikajas upes. Latviešu zenītartilēristi noturējās savās pozīcijās pret krievu tankiem. Šajā kaujā abas latviešu leģiona divīzijas — 15. un 19. — bija kopā, un pēc tās 16. martu Latvijā atzīmē kā Leģionāru piemiņas dienu.
Leģionāru Leopoldu Rubi kaujā ievainoja, bet viņš palika ierindā, toreiz latvieši neatkāpās. Taču Latvija karā zaudēja, un dzīvi palikušie leģionāri, arī Leopolds Rubis, okupētajā Latvijā bija jaunās varas ienaidnieki, tāpēc viņu, tāpat kā tūkstošiem Latvijas patriotu, lopu vagonos nogādāja Sibīrijā. Stiprais karavīrs astoņus gadus izturēja badu, salu, pazemojumus un atgriezās Latvijā.
Tagad Leopolds Rubis pulcina ap sevi Jaunjelgavas Daugavas Vanagus. Viņu nav daudz — tikai desmit, bet viņiem visiem Latvijas brīvība ir dārgākā pasaulē. Leopolds Rubis lepojas, ka palicis nesalauzts, izturējis okupāciju un devis savu artavu arī Atmodas laikā. Tāpēc viņa ģimenē valsts svētki ir visgaidītākie.
