18. novembri kā mūsu valsts neatkarības svētkus atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā un pasaulē.
18. novembri kā mūsu valsts neatkarības svētkus atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā un pasaulē.
Mums ir jākopj un jālepojas ar savu vēsturi, tradīcijām un kultūru. Šobrīd Eiropas Savienība jau sen vairs nav tālas ārlietas, tās ir kļuvušas par mūsu pašu iekšlietām. Mūsu valsts kopīgi ar citām ES dalībvalstīm veido politisko dienas kārtību un nosaka kopējās Eiropas vērtības.
Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai koptu savu identitāti, ir vienota valsts vēstures izpratne. Latvijas un pārējo Baltijas valstu vēsturi nozaga un totalitārā režīma laikā kājām samīdīja komunisti. Ir laiks mūsu patieso vēsturi atgriezt atpakaļ Eiropā tās kopējās vēstures izpratnē. Šai misijai jau ir panākumi: 18. novembri kā mūsu valsts neatkarības svētkus atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Briselē, Strasbūrā un daudzviet pasaulē.
Arī man, tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš cenšas izprast savas valsts vēsturi un izskaidrot to citiem, izdevies atrast domubiedrus. Ar lietuviešu, igauņu un britu kolēģiem Eiropas Parlamentā Vitautu Landsberģi, Tūni Kelamu un Kristoferu Bīzliju esam izveidojuši darba grupu, kura strādā, lai skaidrotu Baltijas vēsturi un starptautiski nosodītu totalitāro komunismu. Mūsu pulkam pievienojies arī deputāts no Vācijas Maikls Gālers. Mēs uzskatām par savu politisko pienākumu aicināt Krieviju atzīt un nosodīt 1940. gada 17. jūnijā PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un aneksiju.
Mūsu darba grupa ar savu rīcības plānu 2006. gadam un ideju pieņemt rezolūciju par padomju totalitārā komunisma režīma masu deportāciju 65. gadadienu guva Eiropas Parlamenta Ārpolitikas komitejas priekšsēdētāja Elmāra Broka atbalstu. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem ES ārpolitikas veidotājiem. Droši varu teikt, ka Latvijas patriotiem ir nopietns atbalsts Eiropā. Patiesu izpratni guvām pagājušā gada novembrī, vēršoties pie pasaules valstu vadītājiem ar vairāk kā 100 Eiropas Parlamenta deputātu parakstīto atklāto vēstuli, kura atklāja diskusiju par Otrā pasaules kara beigu divējādo nozīmi un nosodīja Baltijas valstu okupāciju. Šogad 12. maijā Eiropas Parlaments pieņēma Otrā pasaules kara 60. gadadienai veltītu rezolūciju par Staļina un Padomju Savienības diktatūru Austrumu un Centrālajā Eiropā.
Šis mūsu kopīgais darbs — skaidrot Latvijas vēsturi — pierāda, ka mēs varam veidot un pastāvēt par savu identitāti.
Aicinu būt lepniem par savu valsti, kopt un nostiprināt to, lai mēs būtu stipra tauta ar noturīgām nacionālajām vērtībām.
