Nekas neliecina, ka otro gadu apsargātajā un nožogotajā Neretas pienotavas teritorijā aiz vārtiem notiktu kāda darbība.
Nekas neliecina, ka otro gadu apsargātajā un nožogotajā Neretas pienotavas teritorijā aiz vārtiem notiktu kāda darbība. Bez darbavietas palikuši trīsdesmit vietējo iedzīvotāju, bet piena piegādātāji joprojām ir neziņā, vai kādreiz saņems samaksu par nodoto pienu. Neretas pagasta padomē nekādas informācijas par pienotavas turpmāko likteni nav, vien zināms, ka vietējie zemnieki pienu nodod arī Lietuvas uzpircējiem.
Iecienīti produkti
Pirms gadiem desmit arī es biju to skolēnu vidū, kuri stundu starplaikos skrēja uz Neretas pienotavu, lai darbiniekiem izlūgtos baltu un vēl siltu sausā piena piku. Kad saldais un gaistošais pulveris sabirza uz mēles, sajūta bija vienreizēja. Ikviens, kurš kaut reizi piedalījies talkās Neretas pusē, zina, ko nozīmē pēc padarīta darba mieloties ar karstām cūkupupām un tīrkultūru, kura pēc garšas un konsistences atgādina kefīra un rūgušpiena maisījumu, tikai dzēriens ir viendabīgāks, un tam nepiemīt skābpiena produktiem raksturīgais skābums. Neretā ražotais siers tirgū pārliecinoši konkurēja ar Latvijas lielāko ražotāju produkciju. Pircēju netrūka arī pārējiem piena produktiem, jo gadu gaitā cilvēki bija pārliecinājušies par pašmāju produktu augsto kvalitāti un lielisko garšu.
Sākumā izdevīgi visiem
Kādu laiku apmierināti bija visi — piena piegādātāji, darbinieki, pienotavas vadība un arī pircēji. Neretā par vienu sakoptu un cerīgu vietu bija kļuvis vairāk. Sākotnēji par uzņēmumā milstošajām problēmām nekas neliecināja, bija vērojama strauja tā augšupeja un panākumi. Vismaz ārēji radās iespaids, ka viss ir kārtībā. Tikai tad, kad cilvēkiem par nodoto pienu sāka maksāt neregulāri vai nesamaksāja nemaz, ļaudis sāka uztraukties.
Vainīgo nav
Neilgā laikā no strauji augšupejošās Neretas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības pāri palika tukšas telpas un klusējošas ražošanas iekārtas. Notikušā iemesli joprojām ir neskaidri. Versijas ir dažādas, tomēr neviena no tām nav likumīgi pierādīta, lai varētu sodīt kādus konkrētus cilvēkus. Neretas pagastā ir mazliet vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju, un grūti atrast vientiesi, kurš būtu ar mieru sabiedrībai atklāti paust savu viedokli par pienotavas iespējamajiem bankrota cēloņiem. Krietni par vēlu arī internetā ķengāt bijušo valdes priekšsēdētāju Ingrīdu Baļčūni, jo tādējādi situāciju neuzlabot. Tagad uzrodas arī anonīmi zinātāji, kuri dāsni klāsta, kā uzņēmums bankrotēja, kur tika vesta un tirgota saražotā produkcija un kas nopirkts par iegūto naudu…
Nevienam nevajadzīgi
Neretiešos vāju cerību viesa Rīgas piena kombināts, kurš solījās palīdzēt grimstošajam uzņēmumam, tomēr brīnumi nenotika. Neretas pienotavas vadība bija ņēmusi kredītu, lai veiktu modernizāciju un turpinātu darbu, izstrādāts arī SAPARD projekts un saņemts tā apstiprinājums, bet to vairs nebija iespējams īstenot.
Pirms pusotra gada Zemgales apgabaltiesa apmierināja Rīgas piena kombināta prasību un pasludināja Neretas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību par maksātnespējīgu. Savukārt Latvijas Hipotēku banka iesniedza tiesā prasību pārdot Neretas pienotavas īpašumus izsolē, lai tādējādi atgūtu laikus neatmaksāto kredītu.
Pienu nodod arī Lietuvā
Vairākums vietējo zemnieku pienu tagad nodod “Valmieras pienam” vai Rīgas piena kombinātam un ir ļoti apmierināti ar regulāro samaksu. Viņi atklāj, ka lielākie Neretas piensaimnieki pienu nodod arī Lietuvā. Kooperatīvs “Piena ceļš” savāc pienu no vietējām saimniecībām un tālāk to transportē uz kaimiņvalsti, kur latviešiem maksā divreiz vairāk nekā vietējiem piena piegādātājiem. “Rokišķu pienā” vedumu no Latvijas izmanto, ražojot galvenokārt sieru.
Būs izsole
Maksātnespējas aģentūras administrators Zigmārs Stoļarovs informē: “Šobrīd nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā un ar banku ir saskaņots tā pārdošanas process. Tiklīdz saņemsim atzinumu par īpašuma novērtējumu, mēneša laikā presē publicēsim paziņojumu par tā izsoli. Nekustamā īpašuma izsole varētu notikt triju mēnešu laikā.” Nav garantijas, ka pēc pienotavas pārdošanas tajā turpinās ražošanu un cilvēkiem būs darbs, iespējams, nākamie īpašuma saimnieki sāks biznesu citā sfērā.
***
IZZIŅA. Neretas pienotava sāk darboties 1924. gadā un ilgus gadus ražo plašu piena produktu klāstu. 1993. gadā nodibina Neretas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību un par valdes priekšsēdētāju ievēl Ingrīdu Baļčūni. Turpmāk pienotava specializējas tikai siera ražošanā, populārākie ir Krievijas siers un siers “Austris”. 2004. gada pavasarī pēc ilgstošas nenorēķināšanās ar piensaimniekiem par nodoto pienu un nenomaksātiem kredītiem bankā uzņēmumu pasludina par maksātnespējīgu. Kopējā parāda summa sasniegusi 220 tūkstošu latu.
