Jau divus gadus Latvijā darbojas Valsts probācijas dienests. Tā ir iestāde, kura rūpējas par sabiedrības drošību, strādājot ar cilvēkiem, kuri izcieš kriminālsodu sabiedrībā, un palīdz bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties dzīvē.
Jau divus gadus Latvijā darbojas Valsts probācijas dienests. Tā ir iestāde, kura rūpējas par sabiedrības drošību, strādājot ar cilvēkiem, kuri izcieš kriminālsodu sabiedrībā, un palīdz bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties dzīvē. Šīs iestādes teritoriālā struktūrvienība izveidota arī Aizkrauklē, un rīt Gaismas ielā 14 atklāj dienesta jaunās telpas.
Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības komandu šīgada martā sāka veidot vadītāja Sarmīte Daukšte, juriste no Jēkabpils. Kad Daukštes kundzi apstiprināja par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vadītājas amatā sāka strādāt Aija Tukiša. Līdz tam viņa bija Daudzeses pamatskolas direktora vietniece.
Laba komanda
Tukišas kundze atzīst, ka Aizkrauklē izveidota laba komanda, kurā strādā vispusīgi izglītoti un pieredzējuši cilvēki. Vadītājas vietniekam Egīlam Markusam ir jurista izglītība un pieredze darbā ar likumpārkāpējiem un ieslodzītajiem, Gintai Reinicānei ir pedagoģiskā un juridiskā izglītība, viņa iepriekš strādājusi tiesā. Velgai Zaķei ir vēsturnieces un juristes izglītība, zināšanas un darba pieredze sociālo jautājumu risināšanā un laba sadarbība ar pašvaldību darbiniekiem.
Aizkraukles teritoriālā struktūrvienība pirmajos mēnešos darbojās pagaidu telpās Aizkraukles ceļu policijā un vēlāk SIA “Aizkraukles sabiedrība”. Darbinieki pa šo laiku ir apkopojuši datus par likumpārkāpējiem un piespiedu darbā notiesātajiem, tikušies ar darbiniekiem, kuri pašvaldībās uzrauga piespiedu darbu izpildi.
Pārbaudes laikā uzraudzīt
Līdz ar Probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību izveidota konsultatīvā padome, kurā darbojas tiesas, policijas, prokuratūras, Aizkraukles rajona sociālās palīdzības dienesta un Aizkraukles novada domes pārstāvji. Tā pulcēsies reizi pusgadā, lai kopīgi risinātu aktuālos jautājumus.
Probācijas dienesta darbinieku uzdevums ir pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai. Uzraudzīt personas, kuras notiesātas nosacīti un pirms termiņa nosacīti atbrīvotas. Sniegt palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajiem.
Dodas uz cietumu
Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vadītājas vietnieks Egīls Markus stāsta: “Tieši uzraudzība un palīdzība, nevis represīvās metodes, ir mūsu galvenās funkcijas. Mūsu darbības pamats balstīts uz uzraudzību un palīdzības sniegšanu. Ja nepieciešams, informējam un palīdzam saviem klientiem gan reģistrēties Nodarbinātības dienestā, gan atrast darbu, papildināt izglītību, saņemt sociālo palīdzību, atrisināt dzīvesvietas problēmas. Apmeklējam notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs, lai informētu viņus par iespējām saņemt palīdzību pēc atbrīvošanas. Esam bijuši Brasas, Jēkabpils un Jelgavas cietumos.”
Var būt izšķirošs
Viena no Valsts probācijas dienesta funkcijām ir izvērtēšanas ziņojuma sagatavošana prokuratūrai vai tiesai par cilvēku, pret kuru ierosināta krimināllieta. Lai ziņojumu sagatavotu, Probācijas dienesta darbinieki tiekas ar klientu, viņa tuviniekiem, paziņām, darba devēju un, ja nepieciešams, ar pašu cietušo. Šāds izvērtēšanas ziņojums palīdz objektīvāk iegūt informāciju par klientu un noteikt piemērotu kriminālsodu.
Piespiedu darbs sabiedrības labā
Probācijas dienesta darbinieki koordinē arī piespiedu darba izpildi. Šajā jomā viņi sadarbojas ar pašvaldībām, jo notiesātais, kuram piemērots šāds sodamērs, strādā savā pagastā vai pilsētā. Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības darbinieki pēc savas iniciatīvas devušies uz vairākiem pagastiem pārbaudīt, kā strādā cilvēki, kuriem piemērots piespiedu darbs. Diemžēl atklāts, ka ir vietas, kur pret to izturas ļoti formāli.
Egīls Markus piebilst, ka Krimināllikumā ir ap 170 pantu, kuros kā sodamērs paredzēts piespiedu darbs, un Aizkraukles rajona tiesa daudzos gadījumos to arī piemēro. Markusa kungs atzīst: “Ja tiesa pret likumpārkāpēju ir lojāla, tā nepiespriež nosacītu sodu vai brīvības atņemšanu, bet piespiedu darbu. Tā ir uzticēšanās un cerība, ka piespiedu darbs būs pietiekams sodamērs, lai cilvēks nožēlotu un saprastu nodarīto. Tāpēc pret to vajadzētu izturēties nopietni.
