Kādas varas partijas ministrs, partijas priekšsēdētājs un deputāti ieradušies vienā no rajonu centriem. Pirmais apmeklējuma objekts viņu maršrutā ir vietējā skola.
Kādas varas partijas ministrs, partijas priekšsēdētājs un deputāti ieradušies vienā no rajonu centriem. Pirmais apmeklējuma objekts viņu maršrutā ir vietējā skola. Politiķi jautā direktoram:
— Vai jums ir kādas problēmas, kuru risināšanā varam palīdzēt?
— Jā, jūs jau paši redzat, ka skolas ēka ir avārijas situācijā, kuru katru brīdi var sabrukt, vajadzētu kapitālo remontu. Retais no bērniem ir redzējis datoru, vajadzētu skolā izveidot datorklasi, bet skolai nav naudas.
— Mēs saprotam jūsu problēmas un jūtam līdzi, bet šogad valsts budžets jau ir apstiprināts. Ļoti lielus līdzekļus valstij ir prasījusi iestāšanās Eiropas Savienībā, tādēļ šogad jums nespēsim palīdzēt. Bet mēs jūsu lūgumu atcerēsimies tad, kad valstij būs vairāk naudas, tad palīdzēsim.
Nākamais objekts — vietējais cietums. Arī cietuma priekšnieks gari un plaši stāsta par savām problēmām — pārpildītajām kamerām un līdzekļu trūkumu. Partijas priekšsēdētājs tūlīt pat dod rīkojumu:
— Steidzami uzziniet, cik mūsu partijas kasē ir brīvas naudas, un noorganizējiet, lai katrā kamerā būtu savs televizors un dators! Sazinieties ar iekšlietu ministru un mēģiniet novērst pārapdzīvotību kamerās!
Atpakaļceļā viens no deputātiem jautā partijas vadībai:
— Atvainojiet, es tomēr nesapratu, kādēļ mēs nepalīdzējām skolai, bet cietumam atdevām gandrīz visus partijas brīvos līdzekļus?
— Bet, jaunais cilvēk, padomājiet taču loģiski: vai tad kādam no mums savā dzīves laikā vēlreiz nāksies mācīties skolā?
