Kokneses pagasta “Jaunzemos” saimnieko Imants Lejiņš. Jau sešus gadus viņš audzē zosis. Tās visvairāk pieprasītas tagad, ap Mārtiņiem, un arī Ziemassvētkos.
Kokneses pagasta “Jaunzemos” saimnieko Imants Lejiņš. Jau sešus gadus viņš audzē zosis. Tās visvairāk pieprasītas tagad, ap Mārtiņiem, un arī Ziemassvētkos.
— Pirmos zoslēnus atvedām no Aglonas, — saka Lejiņa kungs. — Atceros, toreiz zoslēnus ielikām kartona kastē un novietojām automašīnā. Paši aizgājām apskatīt Aglonas baziliku. Kad atgriezāmies, zoslēni kasti bija sabojājuši un “okupējuši” visu automašīnas salonu. Netīri bija ne tikai paši, bet arī braucamais….
Jāsargā no kraukļiem un lapsām
Literatūras par zosu audzēšanu gandrīz nav. Bibliotēkās izdevās atrast tikai dažas grāmatas, tās pašas izdotas pirms vairāk nekā 40 gadiem. Sākumā klājās grūti, kamēr iemācījāmies visu darīt pareizi. Tagad izdzīvo gandrīz visi zoslēni.
Pavasarī jaunie putni jāsargā no kraukļiem un lapsām. Vēlāk, kad tie pieauguši, paši spēj par sevi parūpēties. Turklāt zosis visu laiku uzturas barā un ir modras. Tikko rodas bīstama situācija, viņas sāk sasaukties un brīdina apkārtējos.
“Bēgles” dodas uz Koknesi
Reiz zosu bars, ap 30 putnu, izlēma doties kājām uz Koknesi. Putni lielāko daļu laika pavada, staigājot pa pļavām ap māju. Sākumā nepamanīju, ka daļas zosu trūkst. Te māju pagalmā iebrauca vietējais policists un vaicāja, vai man neesot pazuduši putni. Izrādās, zosu bars bija aizgājis vairāk nekā kilometru tālu cauri mežam, un tur putnus bija “pārtvērusi” kāda sieva. Viņa nogurušās zosis ganījusi ceļa malā un labāka padoma nav zinājusi, kā zvanīt policijai.
Pa ziemu parasti turam 30 līdz 40 zosu. Viņas jau agri pavasarī sāk dēt. Olas sakrājam un paši inkubējam. Vienlaikus inkubatorā ievieto ap 100 olu. Grūtākais darbs ir olu grozīšana. Tas jādara divas reizes dienā, un darba veikšanai vajadzīga apmēram pusstunda.
Sākumā zoslēniem dod kvalitatīvu spēkbarību. Viņi ātri aug. Vēlāk, vasarā, putni pārtiek galvenokārt no zālēs. Rudenī spēkbarības izbarošanu atsāk, tad zosis kļūst treknākas.
Gards cepetis
Lielāko daļu zosu pārdodam tepat Koknesē. Daļu iemainām pret spēkbarību. Protams, arī paši gatavojam zoss gaļu. Tā ir ļoti garšīga, ja vien ar to rīkojas prasmīgs pavārs. Vienīgi šoruden interese par zosīm mazinājusies. Domāju, tas tāpēc, ka radīta nepamatota ažiotāža putnu gripas dēļ. Droži zinu, ka mūsu putni ir veseli.
Lejiņa kunga meita Gunta iesaka izmēģināt zoss cepeti ar žāvētām plūmēm.
Zosi vispirms gan no iekšpuses, gan ārpuses ierīvē ar sāli un putnu gaļai paredzēto garšvielu maisījumu. Tad pilda ar āboliem un žāvētām plūmēm. Cep cepeškrāsnī vismaz trīsarpus stundas. Tad cepeti pārklāj ar maisījumu, kas vienādās daļās sastāv no majonēzes, tomātu mērces un medus, un cep vēl pusstundu. Kamēr gaļa cepas, gatavo mērci — novāra žāvētas plūmes bez kauliņiem, pievienojot nedaudz brendija vai konjaka. Ziemassvētku cepetim mērcei var pierīvēt mandarīna miziņu, kā arī pievienot kanēli un ingveru.
