Zivju mazuļu audzēšanas sezona beigusies, un Sērenes zivjaudzētavā dīķus sagatavo nākamajai sezonai.
Zivju mazuļu audzēšanas sezona beigusies, un Sērenes zivjaudzētavā dīķus sagatavo nākamajai sezonai.
— Šobrīd tīrām dīķus un irdinām zemi tajos, kur ūdens nolaists, — saka zivjaudzētavas direktore Māra Nāburga. — Tas tādēļ, lai dīķi labāk izsaltu un ietu bojā nevēlamie mikroorganismi un parazīti, kuri varētu apdraudēt zivis nākamajā sezonā. Hlorējam arī ūdens pievadkanālus. Ziemai jāsagatavo arī dīķi, kuros mīt vaislas zivis, karpas un līņi. Šajos dīķos gan ir caurtekošs ūdens, tomēr jārūpējas par to, lai, sākoties salam, zivis neslāptu.
Vēl līdz novembra beigām zivjaudzētavā nopērkami līņu un karpu mazuļi. Tie šovasar bija ļoti pieprasīti. Arvien vairāk cilvēku ierīko dīķus un ielaiž tajos zivis.
Nāburgas kundze uzskata, ka šis gads zivjaudzētavai bija veiksmīgs. Izpildīts valsts pasūtījums — izaudzēts vairāk nekā pusotrs miljons plaužu mazuļu, kuri ielaisti Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. 300 tūkstošu līdaku kāpuru ielaists Daugavā. Savukārt 118 tūkstošu mazo zandartiņu šogad papildina zivju krājumus ne tikai Daugavā, bet arī Mazajā Baltezerā un Ķīšezerā.
Šogad bijis veiksmīgs plaužu gads. Sliktāk veicies ar zandartu audzēšanu, taču zivkopji ievērojuši sakarību — ja labāk padodas plauži, sliktāk veicas ar zandartiem, un otrādi.
Ievērojams daudzums zivju mazuļu izaudzēts arī virs plāna. Tie pārdoti dažādām institūcijām. Piemēram, 100 tūkstošu līdaku kāpuru papildināja Odzienas ezera zivju krājumus. 31 tūkstotis plaužu jaunu mājvietu raduši Saukas ezerā, Ķīšezerā ielaists 300 kilogramu vienvasaras līdaku. Vienvasaras karpas ielaistas arī Saukas un Viraldas ezerā.
Zivkopji uzskata, ka vienu vasaru vecu zivju mazuļu audzēšana izmaksā dārgāk, toties, izlaižot viņus ūdenstilpē, izdzīvo daudz vairāk mazo zivtiņu nekā tikko attīstījušos mazuļu, kuri vēl nespēj aizbēgt no plēsējiem un kļūst par vieglu laupījumu pat maziem ķīšiem un asarīšiem.
