Atkal ārā aiz loga līst lietus, Pelēks kā pelēkā pele.
Atkal ārā aiz loga līst lietus,
Pelēks kā pelēkā pele.
Es tev nevaru neko solīt,
Tāpat tu teiksi — es mele.
Ko rudenī vispār var solīt?
Ka pavasaris būs atkal?
Bet cik vēl jāizbrien dubļu,
Lai plaukstā turētu pirmo pureni?
Cik vēl jāsalst ziemas sniegos,
Lai pie vaiga pieglaustu jasmīna ziedus liegos?
Nē, bet tu man piedod —
Es nesolīšu tev neko.
Tikai pacelšu no zemes
Kļavas lapu dzelteno.