***

Ar basām kājām sētas zālītē zaļā Es izeju rītam pateikt “Labrīt!”.

Ar basām kājām sētas zālītē zaļā
Es izeju rītam pateikt “Labrīt!”.
Bet saulīte tīta vēl miglas vālā,
Un kaut kur pamalē lietus līst.

Mirdz rasa kā dārgas pērlītes,
Un pretī diļļu aromāts vīd.
Un rūgtenu smaržu sniedz kliņģerītes,
Vai tiešām jau rudenim saku “Labrīt!”?

Vēl dārzā vasaras ziedi zied,
Vējš, esi pret viņiem maigs!
Savas lietavas, brāzmas projām svied,
Gan jau, gan jau pienāks tavs laiks.

Es raugos ziedu rasotās acīs,
Cik savādi — lēnām kļūst vēsi.
Un zinu — nav jau ko lūgt, ne prasīt,
Vasaru, vasaru — nenoturēsi.
Klāt rudens, un lēnām kļūst vēsi.