Vasara aizejot iekārusi sauli Kā lukturi kļavas zarā. Pār tukšajiem laukiem staigā vēji, Kāds atvēris durvis tiem vaļā.
Vasara aizejot iekārusi sauli
Kā lukturi kļavas zarā.
Pār tukšajiem laukiem staigā vēji,
Kāds atvēris durvis tiem vaļā.
Vēl pīlādzis cienā gājputnus
Ar ogām rūgteni sīvām,
Kas pateiks, vai skumt vai priecāties,
Cauri drūmajam vērties acīm dzīvām?
Mums jāpieņem viss, ko daba dod —
Gan saullēkti agri, gan rieti.
Mums jāpieņem rudens atnākšana —
Gan migla, gan pelēkie lieti.
Drīz saules lukturis izdzisīs,
Mās kļava kailajiem zariem,
Vien sirdī gan siltums nezudīs,
Kad gājputni aizlidos bariem.
