Aizkraukles rajona pilsētu un pagastu vadītāji tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski, lai apspriestu administratīvi teritoriālo reformu. Aizkraukles rajons ministru pārsteidza gan patīkami, gan nepatīkami.
Aizkraukles rajona pilsētu un pagastu vadītāji tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski, lai apspriestu administratīvi teritoriālo reformu. Aizkraukles rajons ministru pārsteidza gan patīkami, gan nepatīkami.
Līdz gada beigām ministrs Māris Kučinskis iecerējis apmeklēt visus Latvijas rajonus, lai skaidrotu administratīvi teritoriālās reformas būtību un informētu par jauno Reģionālo pašvaldību likumprojektu. Aizkraukles rajons ir desmitais, kurā Kučinska kungs viesojās.
Īstas skaidrības vēl nav
Viņu iepriecina, ka mūsu rajonā iepriekš veikta izpēte saistībā ar reģionālo reformu. Jau pirms vairākiem gadiem, aptaujājot iedzīvotājus un pašvaldību vadītājus, Aizkraukles rajonā uz papīra veidoja novadus. Varianti bija vairāki — gan viens novads rajona robežās, gan pagastu un pilsētu apvienošanās vairākos novados. Taču pēc pusotru stundu ilgās sarunas ministrs atzina, ka no desmit rajoniem mūsējais izcēlies arī ar nesapratni. Pašvaldību vadītājiem bija daudz jautājumu un iebilžu par iespējamo pagastu un rajona robežu maiņu, finansiālo atbalstu, valsts iestāžu filiāļu izvietojumu rajonos un reģionos.
Vienprātīgu atbalstu ministrs neguva, un, ja šobrīd vajadzētu izveidot Aizkraukles rajona karti, kurā būtu jāiezīmē pagastu veidotie novadi, tas nemaz nebūtu tik vienkārši. Pagaidām skaidrs tikai tas, ka Aizkraukles rajons iekļauts Zemgales reģionā.
Par nosaukuma maiņu neko nedos
Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis un Jaunjelgavas pilsētas mērs Jānis Krūmiņš vēlējās zināt, vai, veidojot novadus, var mainīt pagastu robežas. Kučinska kungs apstiprināja, ka tas ir iespējams, ja vien visas ieinteresētās pašvaldības to atbalsta ar savu lēmumu. Tas nozīmē, ja vien Jaunjelgava spētu ar Valles pagastu vienoties, Jaunjelgava iegūtu Valles pagasta teritoriju līdz Taurkalnei. Tomēr ministrijas ierēdņi ar pagastu dalīšanu aizrauties neiesaka.
Savukārt Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons interesējās, kurā reģionā iekļautos novads, kuru veidotu Skrīveri, Krape un Jumprava. Šāds jautājums radies, jo Aizkraukles rajons līdz ar Skrīveriem ir Zemgales reģionā, bet Ogres rajona pagasti — Rīgas reģionā. Ministrs apgalvo, ka viss atkarīgs no šo pagastu un jaunizveidotā novada vēlmes. Ja tas vēlas būt Rīgas reģionā, pašiem šāds lēmums arī jāpieņem. “Nesaprotu, kāpēc visi grib būt Rīgas reģionā, domāju, ka tā nebūtu labākā izvēle. Šobrīd, manuprāt, plānotais Zemgales reģions ir paraugs pārējai Latvijai,” teica ministrs.
Jansona kungs interesējās arī par to, vai pašvaldība var saņemt valsts solītos 100 tūkstošus latu infrastruktūras sakārtošanai, ja novadu veido viena. “Par nosaukuma maiņu vien naudu nevienam nedos,” tā ministrs Kučinskis.
Nauda ir labs stimuls
Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders jautāja, kas notiks ar pašvaldībām, kuras nevēlēsies apvienoties novadā: “Piemēram, novadā paredzētas piecas pašvaldības, divas tajā iekļauties nevēlas, bet pārējās trīs vēlas un saņem piedāvāto valsts atbalstu. Iznāk, ka šīm trijām par savu naudu jāsakārto infrastruktūra arī tajās divās, jo beigās jau tās atkritējas tik un tā pievienos novadam.” Māris Kučinskis uzskata, ka tādas situācijas nebūs, jo nauda ir pietiekami liels stimuls novadu veidošanai. “Neapskaužu tos pagastu vai pilsētu vadītājus, par kuriem teiks, ka viņi krēsla un amata dēļ atteikušies no naudas attīstībai. Ja to pateiks šī pagasta vai pilsētas iedzīvotājiem, tāda varasvīra politiskā karjera būs beigusies.”
Pagasti nepazudīs
Vēl ir laiks šīs lietas pārdomāt un pieņemt pašvaldībai un tās iedzīvotājiem labāko lēmumu. Tikšanās reizē Kučinska kungs vairākkārt pieminēja piecus reģionus un 102 novadus. Viņš atzīst, ka pieci reģioni Latvijai ir vispiemērotākais modelis, un tas ir arī Reģionālo pašvaldību likumprojekta pamatā, taču 102 novadu modelis ir mehāniski veidots. Ministrs prāto, ka valstī varētu veidoties 140 novadu.
“Staburags” jau rakstīja, ka līdz nākamā gada vidum Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iecerēts izveidot karti ar pieciem reģioniem, kurā iezīmēti to centri un arī novadu robežas. Saskaņā ar iecerēto reformu Zemgales reģiona centrs būs Jelgavā, bet mazākas nozīmes centri — katrā pašreizējā rajona centrā, tātad arī Aizkrauklē. Tās būs vietas, kur varēs saņemt visus valsts iestāžu pakalpojumus, kādi te ir jau šobrīd. Nelieli pakalpojumu centri saglabāsies arī katrā pagastā. “Reformas gaitā no Latvijas kartes nezudīs neviens pagasts. Lai arī kādā novadā tas iekļautos, pagastam paliks savs nosaukums, teritorija, pasta indekss,” skaidro ministrs.
Rajonu parādus maksās reģions
Plānots, ka jau 2007. gada 1. janvārī reģiona padome pārņems tajā ietilpstošo pašreizējo rajonu padomju funkcijas. Jautājām ministram, kurš turpmāk pārzinās pansionātu, bērnunamu, slimnīcu darbību. Slimnīcu darbību koordinēs reģiona padome, bet pansionātus un bērnunamus varēs pārņemt pašvaldības, kurās tie ir. Ja tās to nevēlēsies darīt, arī pansionātus un bērnunamus pārraudzīs reģiona padome. Bet kurš maksās rajonu padomju ilgtermiņa kredītus? Arī šī nasta tiks uzkrauta reģiona pārvaldei.
