Dažkārt tie, kuri sēž Rīgā, nemaz nezina, kas notiek valstī — tā savu vizīti vairākās Aizkraukles rajona pašvaldībās pieteica 8. Saeimas deputāts, partijas „JL” pārstāvis D. Zaķis, aicinot iedzīvotājus tikties un pastāstīt par savu dzīvi un raizēm.
Dažkārt tie, kuri sēž Rīgā, nemaz nezina, kas notiek valstī — tā savu vizīti vairākās Aizkraukles rajona pašvaldībās pieteica 8. Saeimas deputāts, partijas “Jaunais laiks” pārstāvis Dzintars Zaķis, aicinot iedzīvotājus tikties un pastāstīt par savu dzīvi, rūpēm un raizēm. Viņš apmeklēja Aivieksti, Bebrus, Iršus, Koknesi, Vietalvu un Aizkraukli.
Dzintars Zaķis uzsver, ka šī vizīte nav saistīta ar “Jaunā laika” priekšvēlēšanu kampaņu. Viņš kā Saeimas deputāts uz pašvaldībām brauc regulāri.
“Izspiesta visa sula”
Deputāts savu vizīti Aizkraukles rajonā sāk Aiviekstes pagastā. Sarunā ar pagasta iedzīvotājiem piedalās arī “Staburags”. Pusstundas, kura atvēlēta diskusijām, izrādās krietni par maz, un tikšanās ieilgst. Galvenā aktualitāte — nesen pieņemtais nākamā gada valsts budžets.
— Šis budžets ir ļoti labs no patērētāja viedokļa, jo pieaugums ir lielākais pēdējo gadu laikā. Cik varēja atļauties, tik arī pielika. Arī ieņēmumu prognozes ir ļoti tuvas reālajām. No budžeta “izspiesta visa sula”, un Latvija šajā ziņā kļuvusi par sociālu valsti, jo lielu daļu tērēs algām, nevis attīstībai nākotnē, un tas nav labākais risinājums. Pirmkārt, neizbēgami augs inflācija. Otrkārt, jādomā par rītdienu, vairāk naudas atvēlot zinātnei un izglītībai. Lai gan arī šīm jomām atbalsta pieaugums nākamajā gadā būs 0,15 procentu no kopprodukta, tas ir, ap 10 miljonu latu, — stāsta Dzintars Zaķis.
Deputāts informē, ka pašvaldībām nākamā gada budžetā paredzēta ievērojama summa siltumapgādes uzlabošanai — septiņi miljoni latu. Šī nauda ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Dzintars Zaķis aicina mazo pašvaldību pārstāvjus izvērtēt, kāda palīdzība tām nepieciešama siltumapgādes jomā, un rakstīt projektus. Nauda šim mērķim ir. Par to vajadzētu nopietni padomāt.
Tērē rītdienas naudu
Visus interesē, kā cīnīties ar lielo inflāciju.
— Lai cik absurdi tas izklausītos, inflācija rodas tāpēc, ka apritē ir par daudz brīvas naudas. Tam ir vairāki iemesli – budžets pamatīgi pieaudzis, un naudu tērē diezgan dāsni, turklāt nekustamo īpašumu iegādes kreditēšanas apjoms Latvijā palielinājies par četriem miljardiem latu. Cilvēki dzīvo šodien ar rītdienas naudu. Latvijas ekonomikā izmanto arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Ja nav spēcīgas konkurences, kura mazinātu cenas, inflācija ir neizbēgama, — secina Dzintars Zaķis.
Viņaprāt, cīnīties pret lielo inflāciju vajadzētu nevis ar ierobežojumiem, bet gan veicināt konkurenci.
Ikdienā gan cenu mazināšanos neizjūtam, it īpaši pārtikai, lai arī preču piedāvājums ir diezgan liels. Arī Aizkrauklē lielveikali aug kā sēnes pēc lietus, bet cenas pieaug.
Dzintars Zaķis uzsver, ka konkurence tomēr ir par mazu. Viņš atzīst, ka nav arī izdevies pierādīt, ka Latvijā tirgotāji vai pakalpojumu sniedzēji par cenām vienojas.
— Atcerieties, kas notika ar augstajām degvielas cenām. Cilvēki papurpināja, bet mazāk jau benzīnu nepirka. Tirgotāji pārbaudīja iedzīvotāju pirktspēju, un izrādījās, ka tā ir pietiekama. Tajā brīdī, kad cilvēki nevis šķendēsies, bet sāks kaut ko darīt, tirgotājiem vajadzēs domāt. Piemēram, automašīnām vairāk ierīkos gāzes iekārtas. Ja mums izdosies panākt, ka Latvijā atļauj tirgot degvielu, kura rada vairāk sēra savienojumu (šāda degviela nav nekvalitatīvāka), tā būs nopietna konkurence Mažeiķu naftas bāzei un solis cenu mazināšanai. Gatavojamies arī vienkāršot noteikumus mazajām degvielas uzpildes stacijām. Ja katrā pagastā būs šādi degvielas piegādātāji, arī tā būs nopietna konkurence lielajiem uzņēmējiem, — skaidro deputāts.
Problemātiskā aplokšņu alga
Bērnudārza “Jumītis” vadītāja Ilze Vilciņa vēlas uzzināt, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija maksā algu tikai tām skolotājām, kuras strādā obligātajā pirmsskolas izglītības programmā. Pārējām skolotājām algu maksā pašvaldība. Šāda kārtība, kura ieviesta pirms vairākiem gadiem, viņasprāt, nav pareiza.
Dzintars Zaķis piekrīt, ka tas noteikti nav labākais risinājums, un šis jautājums jāpārrunā ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti. Tomēr iemesls algu izmaksai no pašvaldību “maciņa” acīmredzot ir vienkāršs — valstij trūkst naudas.
— Latvijā joprojām nopietna problēma ir aplokšņu algas, jo netiek samaksāti visi nodokļi. Tāpēc jādomā, kā piespiest maksāt visiem kaut mazus, bet vienādus nodokļus. Pamazām tomēr uzņēmēji, ja viņi vēlas palikt tirgū, ir spiesti sakārtot šos jautājumus, — saka Dzintars Zaķis.
Jāmēģina būt lieliem
Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja Vizma Mūrniece izsaka neapmierinātību, ka likvidēts autoceļu fonds. Ik gadu pašvaldības autoceļiem atvēlēts pārāk maz naudas. Likvidējot autoceļu fondu, valdība deklarēja, ka naudas šai nozarei nedrīkst būt mazāk kā iepriekšējos gados. Mazāk jau nav, bet vairāk arī ne.
Tāpat nav pietiekams pašvaldībām garantētā aizņēmuma apjoms. Projektu formalitātes nereti ievelkas līdz rudenim, kad reāli neko vairs nevar paveikt. Kamēr gaida naudu no valsts, tā jāaizņemas Valsts kasē, lai darbi tomēr neapstātos, bet šī iespēja ir ierobežota.
Saeimas deputāts atzīst, ka tā ir Satiksmes ministrijas neizdarība, jo situācija valstī jāredz kopumā, nevis tikai lielākajās apdzīvotajās vietās. Valsts galveno autoceļu remontam saņem lielu finansējumu no Eiropas Savienības, un ir pat problemātiski apgūt visu naudu. Tomēr tagad arī mazāksvarīgo ceļu labošanai paredzēts papildu finansējums.
— Arī pašvaldībām garantētā aizņēmuma apjoms ir palielināts, tikai konkrēti nevaru pateikt, cik daudz. Manuprāt, šajā ziņā vissvarīgākā būtu pašvaldību reforma, jo bieži nav saprotams, kā savu attīstību plāno mazie pagasti. Pamēģinājām būt mazi, un nekas prātīgs neiznāca, varbūt tagad tomēr pamēģinām apvienot spēkus? — jautā Dzintars Zaķis.
Vizma Mūrniece gan bažījās, ka arī apvienojoties “augšas” mazākos diezin vai sadzirdēs. Nelielās pašvaldības pašas ir sākušas vairākus svarīgus projektus. Apvienojoties tie var arī zust.
Dārgi maksā pircējs
Tikšanās dalībnieki sarunā pievēršas arī cukurfabriku jautājumam. Šobrīd aktuāli, cik ilgi Latvijā saglabāsies cukura ražošanas nozare?
— Ja nebūtu subsīdiju cukurbiešu audzētājiem, cukuru mēs pirktu nevis par 60, bet par 20 santīmiem kilogramā. Pircēji ir pakļauti šai politikai, un mēs dārgi maksājam par šo nozari. Tāpēc jāpadomā, vai mums tā ir vajadzīga? Aptuveni 50 miljonu eiro, ko Eiropas Savienība samaksās rūpnīcām, ja tās pārtrauks cukura ražošanu, ir liels ieguldījums. Tādējādi uzņēmumi varēs domāt, kā pārstrukturēt darbu, un darbavietas nezudīs. Latvijā arvien vairāk jūtama pretēja problēma — nav kvalificētu darbinieku. Turklāt tas, kurš būs nolēmis aiziet no šī biznesa, to izdarīs tik un tā, — atzīst Saeimas deputāts.
Atgriezīsies laukos
Ko darīt tālāk, lai attīstītos lauki? Dzintars Zaķis uzskata, ka šobrīd tūrisms ir Latvijas nākotne un nopietni jādomā arī par nelauksaimniecisko ražošanu. Nauda un informācija ir. Kas grib, tas atrod. Pozitīvu piemēru netrūkst.
— Domāju, paies pāris gadu, un arī jaunieši atgriezīsies laukos. Ja būs izglītība, būs arī darbs, un cilvēki sapratīs, ka mazās pašvaldībās ir vieglāk izdzīvot. Galvenais valstij ir ieguldīt naudu izglītībā. Tāpēc jāpiedāvā pieņemami studiju kredītu nosacījumi. Piemēram, ja cilvēks pēc augstskolas beigšanas sāk strādāt valstij svarīgā nozarē, viņš kredītu varētu arī neatdot. Tas būtu atbalsts jaunietim un garantija, ka labu speciālistu netrūks, — atzīst Saeimas deputāts Dzintars Zaķis.
