Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Sidrabi” īpašniecei Inetai Sproģei šogad padevusies laba kaņepju raža.
Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Sidrabi” īpašniecei Inetai Sproģei šogad padevusies laba kaņepju raža. Nule viņa ieguvusi arī Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu un kaņepes var piedāvāt veikaliem.
— Kaņepes audzēju jau 12 gadu, — saka Ineta Sproģe. — Man garšo kaņepju sviests, arī kaņepju sēklas ar rupjmaizi un medu. Pareizi sagatavotas, sēklas var izdevīgi pārdot.
Šogad sakārtoju telpas, kurās žāvēju un apstrādāju kaņepju sēklas. Ieguvu Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu un produkciju varu pārdot. Pagaidām gan savus ražojumus piedāvāju tikai “Eko virtuvei” un “Zaļajā tirgū”, jo kaņepju sēklas ir salīdzinoši dārgas.
Iesaka pat Tibetas mūki
Sproģes kundze kaņepes šogad audzēja 0,15 hektāru platībā. Neraugoties uz vēso un lietaino pavasari, tās auga labi, un izdevās iegūt bagātīgu sēklu ražu. Pēc novākšanas kaņepes žāvēja speciālā telpā un ar spriguli izkūla. Kad sēklas izvētītas, tās var glabāt. Pirms pārdošanas tās grauzdē, samaļ un fasē trauciņos. Šādi sagatavotām kaņepēm ir ilgs realizācijas termiņš, un tās var izmantot kaņepju sviesta pagatavošanai. Kaņepju sviestu “Sidrabos” neražo. Katrs to var pagatavot pats, sviestam piejaucot samaltas kaņepju sēklas un sāli.
Tibetas mūki uzskata, ka veselības uzlabošanai katru dienu nepieciešams apēst tējkaroti kaņepju sēklu, sajauktu ar jūras sāli.
Narkotikām neder
— Lai audzētu kaņepes, jāreģistrējas Lauku atbalsta dienestā, kurš par sējumiem informē arī policiju, — saka Sproģes kundze. — Tad nerodas problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm. Pērn kāds bija nogriezis nelielu daļu kaņepju. Iespējams, tāpēc, lai mēģinātu izgatavot narkotiskās vielas. Viņš noteikti nezināja, ka laukā audzētās kaņepes tam nav piemērotas.
Siltumnīcā nedrīkst
Latvijā atļauta kaņepju audzēšana sēklu un šķiedras ieguvei. Valdības noteikumi paredz, ka zemniekiem kaņepju sējumi jāierīko atklātā laukā. Šos augus nedrīkst audzēt segtajās platībās — siltumnīcās vai zem plēves. Šāds nosacījums paredzēts, jo slēgtās platības ir labvēlīgas, lai audzētu kaņepes ar augstu narkotisko vielu saturu.
Lai sāktu audzēt kaņepes, vispirms jāreģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Potenciālajam kaņepju audzētājam pieteikumā jānorāda, kādā platībā kaņepes audzēs, kādas šķirnes sēklu izmantos un kur to pirks.
***
Fakts.
Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka pērn Latvijā kaņepes audzētas 57,16 hektāros. Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pērn reģistrēti 44,6 hektāri kaņepju platību, Ziemeļaustrumu pārvaldē — deviņi hektāri, Ziemeļvidzemes — 3,44 hektāri, Lielrīgas — 0,1230 hektāri. Nedaudz kaņepes audzēja arī Ziemeļkurzemē.
