Pēdējo gadu laikā Rīgā arvien biežāk pašnāvību mēģinājumus izdara ekonomiski aktīvi cilvēki.
Pēdējo gadu laikā Rīgā arvien biežāk pašnāvību mēģinājumus izdara ekonomiski aktīvi cilvēki.
2000. gadā to personu vidū, kuras veikušas pašnāvības mēģinājumu, ekonomiski aktīvo cilvēku bija 19,2%, bet pērn — 29,1%.
Trešā daļa personu, kuras Rīgā izdarījušas pašnāvības mēģinājumu, ir ekonomiski aktīvi, bet nestrādājoši cilvēki. Pēdējo četru gadu laikā šie rādītāji nav būtiski mainījušies.
Pēdējo gadu laikā mazinājies bezdarbnieku īpatsvars to cilvēku vidū, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvību. 2000. gadā šis rādītājs bija 20,4%, savukārt pērn — 8%.
Lai mazinātu pašnāvību skaitu Latvijā, jāuzlabo psihisko slimību ārstēšana, jāsamazina alkoholisms un jāveicina psihiskā veselība, īstenojot riska grupām paredzētas informācijas kampaņas, kā arī jāizglīto profesionāļi un ģimenes ārsti, atzina Taube.
Pētījumi liecina, ka 50% pacientu pēdējā mēnesī pirms pašnāvības mēģinājuma gājuši pie ārsta.
Ģimenes ārstiem jābūt labāk izglītotiem, lai konstatētu gadījumus, kad nepieciešama palīdzība. Tāpat būtu jāizveido skaidrs ģimenes ārstu un citu speciālistu sadarbības modelis — uzskata Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvis Elmārs Rancāns.
***
Fakts.
Pērn Latvijā 565 cilvēki miruši, izdarot pašnāvību. Pašnāvību izdarījuši arī divi bērni vecumā līdz 14 gadiem.
