Odzienas pamatskolas 9. klasē vairāki skolēni darbojas literārās jaunrades pulciņā un cenšas rakstīt dzeju un prozu.
Odzienas pamatskolas 9. klasē vairāki skolēni darbojas literārās jaunrades pulciņā un cenšas rakstīt dzeju un prozu. Viņi arī daudz lasa.
Odzienas pamatskolas 9. klases audzinātāja Biruta Osīte šos skolēnus raksturo ļoti pozitīvi, jo interese par literatūru viņus rosina labi mācīties arī citus mācību priekšmetus. Skolotāja atzīst, ka te liels nopelns ir literatūras un latviešu valodas skolotājai Almai Īvānei, kura vada literārās jaunrades pulciņu.
— Tagad, kad skolēni arvien vairāk aizraujas ar datoriem, var apbrīnot tos bērnus, kuri lasa grāmatas. Viņu valoda un iztēle tāpēc ir bagātāka, viņi raksta labus domrakstus latviešu valodas stundās, arī citos mācību priekšmetos pievēršas jaunradei, — stāsta skolotāja Osīte.
Skolotāja Alma Īvāne atzīst, ka ar šādiem audzēkņiem literatūras stundās ir patīkami strādāt, jo viņiem interesē gan latviešu literatūras klasiķi, gan mūsdienu autori.
Pagājušajā mācību gadā skolēnu eseju konkursā “Tirgus brīvība Latvijā” valsts mērogā 100 latu prēmiju par savu eseju ieguva Madara Dūmiņa.
Kristaps Freimanis, 9. klase
***
Sprakšķ ložmetējs — brīvību!
Spindz lode — brīvību!
Šalc mežs — brīvību!
Ticēt un cīnīties,
Cīnīties un ticēt
Latvijai, latvietim,
Rudzu maizes klaipam,
Kalpakam, Grundmanim,
Iksēniem — Lāčplēšiem!
Līdz ar miglas vāliem
Viņi ceļas pretī saulei.
Novembris.
Klusums.
Mēs esam latviešu tauta.
Mēs esam varoņu tauta.
Inga Jesere,
9. klase
Solījums Latvijai
Mēs būsim mēs
Kā stalti koki mežā
Kā puķes pļavā plauksim
Kā ūdens ceļi upē tecēsim
Un mēs paliksim latvieši
Mēs būsim mēs
Nešķirsimies no tevis
Kā māte no bērna
Un paliksim latvieši
Mēs būsim mēs
Kā dziļa jūra
Kā saule pie debesīm
Mēs būsim mēs
Un mēs paliksim latvieši
Mēs dzīvosim Latvijā
Eva Sīle ir jaunjelgaviete, bet mācās I. Gaiša Kokneses vidusskolas 9. klasē. Meitene dzeju raksta sen, piedalās arī daiļrunas konkursos. Viņai ļoti patīk dziedāt un lasīt grāmatas.
***
Turies pie mākoņa maliņas,
Turies! Un nelaid vaļā!
Nelaid vaļā to,
Jo citādi pazudīs mūsu sapņi —
Arī manējie!
Mākonis ir balts un neaptraipīts,
Tāpat kā mēs.
Mēs esam jauni un tīri,
Un tādi mēs paliksim līdz laikam,
Kad mākoni palaidīsim vaļā.
Turies un nelaid to vaļā!
Eņģelis
Uz zemes uzkrīt sniegs,
Bet tavs smaids kā saule to nokausē.
Tu spēj atrast sevi un
Saproti arī mani.
Tu zini, ka esmu pieļāvusi kļūdas,
Kļūdas, kuras vēlos labot.
Es aizveru acis un redzu tevi —
Savu eņģeli.
Tādu, kādu neesmu pelnījusi,
Bet tu esi mans eņģelis,
Kurš sargā mani —
Mans eņģelis!
Agnija Rjazanceva,
Andreja Upīša
Skrīveru vidusskolas 12. klasē
Acu dzelmē
Acu dzelmē
dvēseles atvars
spīd,
vilina.
Remdēt slāpes vai peldēt?
Pat ūdens malks
var dzīvību laupīt.
Pazust ūdenī,
pazust atvarā.
Mani meklēs.
Var neatrast.
Un kas par to?
Man būs tas gods bez vēsts pazust acīs.
Gints Romanovskis,
Aizkraukles novada ģimnāzijas 11. klasē
Kāpēc galva man tik smaga?
Kāpēc pirksti auksti top?
Kāpēc asaras man dod?
Kāpēc sals visapkārt plūsmo?
Kur man šī migla acīs?
Kad man reiz to sacīs?
Kāpēc rīts tik tāls izliekas?
Kāpēc bezcerība dzimst?
Kāpēc mana sirds rimst?
Kāpēc veca māte durvīs?
Kāpēc rīta saule riet?
Viņa teic — tavs laiks ir iet.
Gints Romanovskis
Sasaistīts važots
kā man aizbēgt
ķēdēs smagās kalts
prom vēlos
bet tur
tur cieši un
velk projām tur
kur rēgi un spoki
zvēri un lopi
burlaki
un dzīvie koki
kur zelta spārniem
karaliene lido
un kariari
pa saviem ledājiem slido
atlaidiet mani
lūdzu…
man laiks jau mosties
Agnija Rjazanceva
Melns kaķis
Melns kaķis — kāda dvēsele
pa jumta korēm staigā.
Tam nav ne māju, kurās patverties,
ne svētības.
To vēlos paglaudīt, lai dvēselīte sildās,
To vēlos samīļot, lai mīlestību jūt.
Tam vēlos pateikties par klusiem soļiem manā dvēselē.
To vēlos mīlēt kā neviens!
Melns kaķis — kāda dvēsele
pa jumta korēm staigā.
Tā meklē kādu melnu kaķi,
kura sirdī mājas rast un svētību.
Agnija Rjazanceva
Samelot, atzīties
Es gribu samelot.
Es gribu melot sev un visiem citiem.
Es gribu teikt, ka zinu visu, ko vien cilvēkam lemts zināt.
Es gribu teikt, ka meli ir pats labākais, kas vien var būt.
Es gribu atzīties, ka esmu melojusi.
Es gribu atzīties gan sev, gan visiem citiem.
Es gribu teikt, ka meli ir pats labākais, kas vien var būt,
… aiz patiesības.
Vita Stasjonoka,
Odzienas pamatskolas absolvente
Skola
Mana skola ir kā burtiņu avotiņš,
Kurā māca burtiņus.
Kā akmentiņi avotā,
Kurā bērni skraida augšup, lejup.
Kā Sarkangalvīte mežā,
Kā veca māmuļa,
Kā zeltaina saulīte,
Kura ik rītu visus sveic —
Tāda ir mana skola.
Odzienas pamatskola!
Gints Romanovskis
Nāc
dod roku
iesim uz izrādi
Šonakt
pa dzīves koku
Mēness lejā kāps
neripos
pār debess loku
starp ļaudīm zemi mīs
Nāc
saucu es
iesim nu prom
Re
deg trejas saules
pie baltā debesjuma
Tās nes
gaismu uz pasaules
kam nakts vairs neatausīs
Nāc
ar mani kur viss
reiz sācies arī reiz beigsies
Tur
kur urāna burvis
ar vārdiem brīnumus zīmē
Skat jau
gatavas granītu durvis
kas prom no šīs pasaules vedīs
