Pļaviņu hidroelektrostacijā 7. oktobrī notika ikgadējās Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes un spēkstacijas darbinieku mācības.
Pļaviņu hidroelektrostacijā 7. oktobrī notika ikgadējās Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles brigādes un spēkstacijas darbinieku mācības. Šoreiz imitēja ugunsgrēku kabeļu eļļas nodrošināšanas iekārtā. Šādas mācības notiek regulāri, lai gan ugunsdzēsēji, gan hidroelektrostacijas darbinieki būtu gatavi rīcībai reālā ārkārtas situācijā.
Eļļa ieplūstu Daugavā
— Spēles noteikumi bija ļoti sarežģīti, — stāsta Pļaviņu HES vadītājs Aldis Bogdanovičs. — Pieņēmām, ka maģistrālais ūdensvads, kas hidroelektrostacijai nodrošina ūdeni, kuru izmanto arī ugunsdzēsēju vajadzībām, ir bojāts. Turklāt ārā ir mīnus 20 grādu sals. Ja ugunsgrēks kabeļu eļļas nodrošināšanas iekārtā notiktu reālā situācijā, tas būtu ļoti bīstami. Eļļa deg, radot biezus indīgus dūmus, un iekārtā ir aptuveni astoņas tonnas eļļas, kura varētu arī ieplūst Daugavā. Turklāt telpa, kurā ar dūmu ģeneratoru imitējām ugunsgrēku, ir tieši zem automašīnu tuneļa, tāpēc būtu jāslēdz arī tunelis. Šajās mācībās bija iespēja pārbaudīt arī hidroelektrostacijā ierīkoto ugunsdzēsības signalizāciju.
Pirms mācībām tikās ugunsdzēsēji, hidroelektrostacijas vadītāji un citu iesaistīto dienestu pārstāvji, lai vēlreiz pārrunātu mācību gaitu.
Saņem signālu
Pulksten 14 iedarbināja dūmu ģeneratoru, un gandrīz vienlaikus hidroelektrostacijas dispečeru zālē ugunsdzēsības signalizācija vēstīja trauksmi kabeļu eļļas nodrošināšanas iekārtā.
Tālāk viss notika pēc jau ierasta scenārija — zvans ugunsdzēsējiem, sirēnu gaudošana un personāla evakuācija, elektrības atslēgšana potenciālajai ugunsgrēka vietai un pietiekama ūdens daudzuma nodošināšana ar vietējās sūkņu stacijas palīdzību.
Šķietami nesteidzīgi strādājošie ugunsdzēsēji tomēr veikli sagatavoja visu aprīkojumu dzēšanai, izmēģināja vietējās sūkņu stacijas jaudu. Vēlāk uzzinājām, ka ugunsdzēsēji nesteidzās apzināti, lai nekļūdītos un mācītos, kā visu darīt labāk un pareizāk. Tad reālā ugunsgrēkā visu varētu izdarīt tieši tāpat, tikai daudz ātrākā tempā.
Traucē barjera
Mācību “ugunsgrēku” veiksmīgi “nodzēsa”. Galvenais šo mācību ieguvums — iespēja sīki izanalizēt katra dienesta rīcību un izvērtēt, vai nav pieļautas kļūdas. Šādu analīzi veic pēc katrām mācībām. Katrreiz ir iespēja kaut ko uzlabot.
Analizējot mācības, spēkstacijas dispečeri apsprieda atbildīgo dienestu informēšanas shēmu un sūkņu stacijas iedarbināšanas kārtību, lai ietaupītu laiku un pēc iespējas ātrāk varētu sākt dzēst ugunsgrēku.
Iebraucot spēkstacijas teritorijā, ugunsdzēsējiem problēmas radīja automātiskā drošības barjera, kura aizšķērso ceļu katrai teritorijā iebraucošajai automašīnai. Nolēma pārveidot barjeras darbību, lai ārkārtas situācijā tā netraucētu.
Darbiniekus evakuēs un reģistrēs
Diskusija izraisījās par darbinieku evakuāciju šāda ugunsgrēka gadījumā. Pagaidām neatbildēts ir jautājums, vai izejas norobežojošās barjeras iespējams pietiekami ātri demontēt, lai operatīvi izlaistu visu personālu. Par to vēl jādomā. Nolēma evakuācijas gadījumā personālu nekavējoties izvest ārpus stacijas teritorijas, lai netraucētu operatīvo dienestu darbu.
Ierosināja izveidot arī evakuēto darbinieku reģistrācijas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā dzēsēji zinātu, vai nepieciešams vēl evakuēt cietušos vai var uzreiz ķerties pie dzēšanas. VUGD Aizkraukles brigādes komandieris Genādijs Razmislovs uzsvēra, ka šāda sistēma labi darbojas skolās. Savukārt ražošanas uzņēmumos darbinieku uzskaites ieviešana ir aktuāls jautājums.
Viens no ugunsdzēsēju secinājumiem — jau braucot uz notikuma vietu, būtu vēlams zināt, kuras ūdensapgādes sistēmas darbojas un kuras nē. Tā varētu ietaupīt daudz laika, kas ugunsgrēka gadījumā ir zelta vērts. Šoreiz gan mācības bija plānotas tā, lai ugunsdzēsēji spētu operatīvi reaģēt situācijā, kad pēkšņi mainās ierastie apstākļi.
