Aizkraukles rajona padomes ārkārtas sēdē izvirzīja vienu skolu, kura piedalīsies projektā “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”.
Aizkraukles rajona padomes ārkārtas sēdē izvirzīja vienu skolu, kura piedalīsies projektā “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”. Vēlmi tajā piedalīties bija izteikušas piecas Aizkraukles rajona vidusskolas.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs šo projektu īstenos saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālo programmu. Projektā plānots iesaistīt 50 vidusskolu un profesionālās izglītības iestādes no visiem Latvijas rajoniem.
Projekts, kuram piešķirts 50 000 latu ilgs trīs gadus. Katrā projektā iesaistītajā skolā paredzēts izveidot reģionālos konsultatīvi metodiskos centrus skolotāju tālākizglītībai. Paredzēts iekārtot matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas kabinetus, un šajās skolās apmācītu visu rajona vidusskolu skolotājus, piedāvājot jaunākās iekārtas un aprīkojumu laboratorijas darbu veikšanai un eksperimentiem.
Šī skolām ir laba iespēja, jo lielākajā daļā skolu dabaszinātņu kabinetos aprīkojums ir novecojis. Kā izskanēja sēdē — “40. gadu līmenī”. Viens no izvēlētās skolas ieguvumiem būs moderni iekārtoti mācību kabineti.
Aizkraukles rajonā projektam bija pieteikušās piecas vidusskolas, bet jau pirmajā skolu atlases kārtā divas neizturēja izvirzītos kritērijus — I. Gaiša Kokneses vidusskolā nav apstiprināta dabaszinātņu un tehnikas virziena programma, bet Neretas vidusskolā no 10. līdz 12. klasei nav vismaz divu paralēlklašu.
Aizkraukles rajona padome varēja izvirzīt tikai vienu no trijām pretendentēm — Aizkraukles novada ģimnāziju, M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu vai A. Upīša Skrīveru vidusskolu. Par šo jautājumu jau bija runāts Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrisko lietu komitejā, kurā skolas vērtēja pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, skolotāju pieredze tālākizglītībā, citu projektu darbā, telpu piedāvājuma un attāluma ziņā no citām rajona skolām. Komitejas sēdē visvairāk punktu ieguva M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola.
Pašvaldību vadītāju domas, kuru skolu projektam izvirzīt, atšķīrās, taču visi bija vienisprātis — katra no trijām šādu iespēju ir pelnījusi. Izskanēja gan viedoklis, ka visi resursi nebūtu jākoncentrē vienā skolā, gan ieteikums ņemt vērā arī attālumu no citām rajona skolām. Pašvaldību vadītāji ierosināja ņemt vērā arī to, kurā skolā izvēlas mācīties vairāk citu pašvaldību bērnu, taču arī šis arguments izvēlē nebija noteicošais.
Aizkraukles rajona padomes sēdē nolēma atklāti balsot par katru skolu. Pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva A. Upīša Skrīveru vidusskola (8 balsis), otrajā — Aizkraukles novada ģimnāzija (7). Balsojot par abām šīm skolām, pārliecinoši līderos izvirzījās A. Upīša Skrīveru vidusskola, kuru Aizkraukles rajona padome arī nolēma izvirzīt projektam.
