Seces pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunskultes” saimnieko Juris Mihoļaškins. Viņš vietējam tirgum un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem audzē dārzeņus.
Seces pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunskultes” saimnieko Juris Mihoļaškins. Viņš vietējam tirgum un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem audzē dārzeņus. Šogad labi padevušies kāposti.
Liekņās mazi ezeriņi
— Apstrādāju deviņus hektārus aramzemes, — saka Juris Mihoļaškins. — Audzēju bietes, burkānus, sīpolus, kartupeļus un kāpostus. Katru no kultūrām — aptuveni 0,3 hektāru platībā. Šogad dārzeņu raža ir viduvēja, vienīgi kāposti, šķiet, auguši labāk nekā citas kultūras. Vainot var tikai lietaino pavasari. Parasti zemi apstrādāju un apsēju jau aprīļa beigās, maija sākumā, bet šogad darbi aizkavējās gandrīz par mēnesi. Pat uzkalniņos ar traktoru ilgstoši nevarēja uzbraukt, bet liekņas bija pārvērtušās mazos ezeriņos. Kartupeļus iestādīt izdevās tikai pašās maija beigās.
Baltenis lido secen
Toties kaitēkļu uzbrukumi šovasar gāja secen. Zinu, citi secieši žēlojās — kāpostu laukus izpostījuši balteņa kāpuri. Pat miglošana nav līdzējusi. Man paveicās. Pat jāmiglo pret šiem kaitēkļiem bija tikai vienu reizi. Citus gadus tas bija jādara gandrīz katru nedēļu.
“Jaunskultēs” audzē “Lenox” un “Krautkaiser” šķirnes kāpostus. “Krautkaiser” ir rudens šķirne, kura vairāk piemērota dažādiem salātiem, savukārt “Lenox” ir vēlīnāka un piemērota glabāšanai ziemā.
— Pašlaik steidzam vākt bietes un burkānus, — saka Mihoļaškina kungs. — Arī kāpostus. Vēlīno šķirņu galviņas visvairāk piebriest tieši oktobrī. Vasarā kāpostiem nedaudz pietrūka mitruma, tāpēc šobrīd ar kāpostu ražas novākšanu nevajag steigties. Novācam tikai tik, cik var pārdot.
Dārzeņus saimnieks glabā pagrabā zem mājas. Tas ir liels un plašs, saknes labi glabājas ilgāku laiku. Par dārzeņu noliktavu pārbūvēta arī daļa kūts.
Lai arī, izmantojot minerālmēslus, var iegūt ļoti lielas dārzeņu ražas, Mihoļaškina kungs vairāk lieto kūtsmēslus. Viņš uzskata, ka labāk tomēr izvairīties no pārmērīgas ķimikāliju lietošanas — tad dārzeņi nekaitē cilvēka veselībai.
Konkursos “nosit” cenu
Izaudzēto Juris Mihoļaškins pārdod Aizkraukles tirgū un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Noslēgti sadarbības līgumi. Tomēr saimnieks lēš, ka ik gadu peļņa, ko iegūst no dārzeņiem, samazinās. Turklāt nevar vainot tikai degvielas sadārdzināšanos.
— Arvien biežāk ēdināšanas uzņēmumi, īpaši tie, kuri apkalpo dažādas valsts iestādes, dārzeņu iepirkšanai izsludina konkursus, — skaidro Juris Mihoļaškins. — Konkursam piesakās daudzi audzētāji, kuri nemaz nevar regulāri piegādāt dārzeņus nelielos daudzumos, kā tas bieži vien nepieciešams. Vajadzīgs taču speciāli aprīkots transports, jāveic analīzes. Taču cena konkursa laikā bieži vien “nokrīt” zem pašizmaksas līmeņa. Tā nav normāla situācija.
Stāda augļudārzus
“Jaunskultēs” domā arī par to, kā dažādot piedāvājamo preču sortimentu, un pagājušajā gadā sāka veidot intensīvo augļudārzu. Stāda ābeles un bumbieres. Arī šoruden augļudārzu ievērojami paplašinās.
— Tā ir iespēja kaut ko nopelnīt papildus, — domā saimnieks, lai gan konkurence arī augļu tirgū ir liela. Turklāt mūsu apkaimē nav pārstrādes uzņēmumu, kuri iepirktu ābolus un bumbierus. Tuvākais cehs ir Bauskā.
Juris Mihoļaškins izmanto arī Eiropas atbalsta programmu finansējumu lauksaimniekiem un saņem valsts subsīdijas, tomēr šie maksājumi tikai daļēji spēj kompensēt degvielas cenu pieaugumu un zaudējumus zemās dārzeņu cenas dēļ.
