Arvien populārāki Latvijā kļūst briežu dārzi. Viens no pirmajiem tapis Cēsu rajona Mores pagasta “Saulstaros”.
Arvien populārāki Latvijā kļūst briežu dārzi. Viens no pirmajiem tapis Cēsu rajona Mores pagasta “Saulstaros”. Lai gan saimniecība pamatā specializējusies vaislas dzīvnieku audzēšanā, tomēr plašāk tā zināma kā apskates objekts. Daudzas ceļojumu firmas, plānojot ekskursiju maršrutu pa Vidzemi, tajā ietver “Saulstarus”.
Kā apskates saimniecību Māra un Dainis Paeglīši savus “Saulstarus” pieteica 2003. gadā, taču briežu dārzu sāka veidot jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Sāk ar pieciem dzīvniekiem
Sākums bija pavisam necils — iežogotos 8 hektāros pļavu un krūmāju ganījās pieci dzīvnieki. Tagad saimniecības briežu dārza aploki aizņem 90 hektāru, un tajos ganās vairāk nekā 200 staltbriežu un dambriežu. Māra Paeglīte stāsta, ka saimniecību paredzēts paplašināt līdz 240 hektāriem.
Kad dodamies uz briežu aplokiem, saimniece viņu pievilināšanai paņem spaini ar graudiem. Iepriekš gan brīdina, ka brieži ir ļoti tramīgi, tāpēc jābūt klusiem.
Neatkarīgā Tīna
Pie viena no aplokiem mūs sagaida miermīlīgā Tīna — briežumāte, kuru te savulaik nogādājuši vietējie mednieki. Tīna te dzīvo jau vairākus gadus, pavisam nesen kļuvusi māte, un viņai ir briedēns Moris, kurš vārdu guvis no dzimtā Mores pagasta. Tīna ar Mora audzināšanu neaizraujas, veselības problēmu dēļ pat atteikusies viņu barot.
Bezkaunīgā Tīna — tā viņu raksturo gide. Par viņas bezkaunību pārliecināties nevaram, bet par ziņkārību gan. Viss viņai jāredz, viss jāaposta un jānogaršo.
Brieži dzīvo baros, un katram ir savs vadonis. Arī Tīna savulaik mēģinājusi kļūt par bara vadoni, bet tas viņai nav izdevies. Tāpēc tagad viņa izvēlējusies “neatkarīgā brieža” statusu.
Baltie kā no pasakas
“Saulstaros” mīt daudzu “tautību” brieži, kuri iegādāti Polijā, Čehijā, Zviedrijā, Kaļiņingradā, arī tepat Latvijā — Kurzemes briežu dārzos. Pērn 18 staltbriežu atceļojuši no Lielbritānijas, arī divi vaislas buļļi. Saimniecībā ir arī baltie staltbrieži, kuri ievesti no Skotijas un Ungārijas. Dzīvnieki nav albīni, baltā krāsa iegūta selekcijas ceļā. Viņi dārzam piešķir īpašu noskaņu — kā izkāpuši no pasakas par laimes briedi.
Veselīga gaļa
Brieži dzīvo 20 gadu. Šie dzīvnieki praktiski neslimo ar cilvēkiem bīstamām slimībām. Prognozē, ka pēc pāris gadiem briežu gaļa varētu būt ļoti pieprasīta. Piemēram, Lielbritānijā pēc liellopu mutes un nagu sērgas uzliesmojumiem briežu audzēšana pārtikai kļuva īpaši populāra.
Salīdzinot ar teļa, liellopa un putnu gaļu, brieža gaļā ir vismazāk holesterīna un tauku, toties ļoti daudz dzelzs. Brieža gaļa neizraisa alerģiskas reakcijas. Īru briežu audzētāji apgalvo, ka, lietojot uzturā brieža gaļu, apaļīgas sievietes kļūst slaidas, bet vīriešiem sāk augt mati. Brieža gaļas lietošana uzturā par 40 procentiem samazina risku saslimt ar onkoloģiskām, ar sirds slimībām — par 30 procentiem. Gaļa nepieciešama aterosklerozes profilaksei, un to rekomendē cukura diabēta slimniekiem. Latvijā brieža gaļu var nopirkt tikai dažos veikalos, un tā ir ievesta no Jaunzēlandes. Tā ir trīsreiz dārgāka nekā liellopa gaļa.
Tas trakais auru laiks
Brieži īpaši tramīgi ir auru laikā — viņi ir viegli uzbudināmi, svešinieki viņiem rada lielu stresu, tādēļ pārošanās laikā saimniecībā apmeklētāju skaitu ierobežo. Diemžēl auru laiks ne vienmēr beidzas bez upuriem. “Saulstaru” saimniece rāda divu briežu galvaskausus ar saāķētiem ragiem. Briežu lepnums — skaistie ragi — auru laiku cīņās bija cēlonis traģiskam iznākumam. Staltradžiem cīnoties par ietekmi, ragi bija tā saāķējušies, ka abi brieži iekrita novadgrāvī un noslīka. Auru laikā briežu rīcību grūti prognozēt. “Saulstaru” saimniece kādā žurnālā lasījusi, ka viņi vajadzības gadījumā pārlēc pat pāri sešus metrus augstam žogam.
Par grūtumu nesūdzas
“Saulstaros” pavisam drīz varēs uzņemt pirmos ciemiņus, jo gandrīz gatava viesu māja. Tās celtniecībai izmantots Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.
Ekskursijas laikā “Saulstaru” saimniece nesūkstās par grūtajiem laikiem, nelamā valdību, bet rāda, ko var paveikt uzņēmīgi cilvēki, ja nesēž, rokas klēpī salikuši, un negaida kliņģerus no gaisa. Māra pēc profesijas ir ārste un pavisam no savas profesijas nav atteikusies. Vecāku biznesu pārņēmusi arī meita.
Rīko karalisku šovu
Dainis Paeglītis ir Latvijas savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Pagājušās nedēļas nogalē viņš savā lauku saimniecībā uzņēma bagātus viesus, jo rīkoja starptautisku pavārmākslas šovu “Karaliskais brieža steiks”. Pasākuma apmeklētāju vidū bija Jānis Kinna, Augusts Brigmanis, Pēteris Šmidre un citi ietekmīgi vīri. Šova laikā bija iespēja vērot starptautiskā līmenī atzītu pavāru brieža gaļas gatavošanas demonstrējumus un baudīt veselīgos brieža gaļas ēdienus. Pasākumu vadīja jautrais un atraktīvais Elmārs Tannis, un tā laikā notika dažādas atrakcijas, piemēram, ceptu brieža sēklinieku nosolīja par 40 latiem, lai gan tā sākumcena bija lats. “Ar šo grandiozo pavārmākslas šovu mēs vēlamies veicināt briežu gaļas lietošanu uzturā,” pasākuma rīkošanu komentē “Saulstaru” saimnieks.
***
Fakts.
Valsts meža dienests (VMD) izsniedzis atļauju 43 briežu dārzu ierīkošanai. Tas ir maz, jo, lai iegūtu kaut piecus procentus gaļas daudzuma, kuru uz Rietumeiropu eksportē Jaunzēlande, mums vajadzētu apmēram 200 saimniecību.
***
Aktīvi darbojas 23 briežu dārzi, kuros ganās aptuveni 2300 staltbriežu, vairāk nekā 250 dambriežu, apmēram 100 muflonu, kā arī stihiski ieklīdušas stirnas.
***
14 briežu dārzu ir platībā no 100 līdz 500 ha — tādi ir miljonāriem un lielākajiem zemes īpašniekiem Valērijam Belokoņam, Valerijam Berjeram, arī Pēterim Šmidrem.
***
Lai ar briežkopību sāktu pelnīt, nepieciešami apmēram septiņi gadi. Pagājušajā gadā “Saulstaros” peļņa bija apmēram 50000 latu.
