Aizvakar Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, bet vakar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis rīkoja preses konferenci reģionālo mediju pārstāvjiem.
Aizvakar Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, bet vakar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis rīkoja preses konferenci reģionālo mediju pārstāvjiem.
“Staburags” jau rakstīja, ka jaunizveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu plānots piešķirt vienreizēju 100 tūkstošu latu mērķdotāciju infrastruktūras attīstībai. Grozījumos noteikts konkrēts termiņš — pašvaldībām, kuras izveidotas līdz 2009. gada 31. janvārim. Lai varētu pretendēt šim finansējumam, pašvaldībām ministrijā būs jāiesniedz attīstības plāns un investīciju projekts. Plānots, ka no 500 pašvaldībām apvienojoties varētu izveidoties 100 novadu.
“Laulību” stimulēšanai pašvaldībām paredzēts piešķirt 10 tūkstošu latu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju 1 — 5 procentu apmērā no visu novadā apvienojamo pašvaldību kopbudžeta. Šo dotāciju pašvaldība varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Ministrs Māris Kučinskis uzskata, ka tā varētu būt pietiekama motivācija, lai pašvaldības apvienotos novados.
Lai pabeigtu reģionālo reformu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izstrādājusi arī likumprojektu “Reģionālo pašvaldību likums”. Tajā Latvijā paredzēts izveidot piecus reģionus: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Reģionālās pašvaldības varētu sākt darbu 2007. gada 1. janvārī.
Jūlijā ministrs tikās ar deviņu ministriju, kuru dienesti izvietoti reģionos, pārstāvjiem, un viņi visi pauda atbalstu piecu reģionu izveides koncepcijai un gatavību optimizēt savu dienestu reģionālās struktūras, pielāgojot tās reģionu robežām. Jaunveidojamās reģionu pašvaldības pārņems līdzšinējo plānošanas reģionu un rajonu padomju funkcijas un kompetenci.
Paredzams, ka reģiona pašvaldība sastāvēs no reģiona padomes, tās vēlēta reģiona priekšsēdētāja, valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbības komisijas un administrācijas, kurā ietilps reģiona attīstības centrs, attīstības aģentūras un citas institūcijas. Reģiona pašvaldības kompetencē būs reģiona attīstības plānošana un plānu izpilde, reģiona teritorijas plānošana, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana. Reģiona pašvaldībai būs arī jāorganizē kultūras un sporta pasākumi, jāveicina uzņēmējdarbības un tūrisma attīstība, tās pārziņā būs sociālās palīdzības sniegšana, veselības aprūpe reģionā, slimnīcu pārvaldīšana un citas funkcijas.
Reģiona padomes locekļus ievēlēs pašvaldību domes. Pašvaldības, kurās dzīvo no 5000 līdz 20 tūkstošiem cilvēku, ievēlēs vienu pārstāvi, pašvaldības ar 20 — 50 tūkstošiem iedzīvotāju — divus, bet pašvaldības ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju — trīs pārstāvjus. Rīgas pilsētas dome reģiona padomē ievēlēs septiņus pārstāvjus.
Valsts institūciju un pašvaldību sadarbību īstenos reģiona sadarbības komisija. Tā sastāvēs no reģiona padomes un Ministru kabineta pilnvarotajām personām.
