Gribu pastāstīt, ko man un dēlam gadījās piedzīvot Rīgas 1. zvērinātu advokātu birojā.
Gribu pastāstīt, ko man un dēlam gadījās piedzīvot Rīgas 1. zvērinātu advokātu birojā.
Manam dēlam bija vajadzīga juridiskā konsultācija. Mūs pieņēma advokāte Silvija Golovina. Diemžēl piedzīvojām nepatīkamus brīžus. Pirmkārt, mūs pieņēma gaitenī, nevis kabinetā. Šādos apstākļos zūd konfidencialitātes iespēja, ne katrs klients grib, lai viņa sarunu ar advokātu dzirdētu arī pārējie. Viņa arī sauca pie tālruņa savu darbinieci, kurai zvanīja kāds paziņa, brīžiem šī saruna bija tik skaļa, ka ar grūtībām varēja dzirdēt advokātes teikto manam dēlam. Advokātes uzvedība liecināja, ka tādiem kā mums (vienkāršiem cilvēkiem) pie viņas nav ko darīt.
Mēs zinām, ka advokāta pakalpojumi ir dārgi, dēls par tiem arī samaksāja, tāpēc mums bija tiesības saņemt laipnu attieksmi. Labi vēl, ka mums piedāvāja apsēsties pie galda un saruna nenotika, stāvot kājās.
Kad esam vērsušies pie advokātiem citviet, vienmēr esam izjutuši laipnu attieksmi. Cilvēks taču dodas pie advokātiem pēc palīdzības, nevis pēc pazemojumiem.
Ar cieņu — Juris Pušmucāns Aizkrauklē
