Pagājusī nedēļa bija rudenīgas saules pielieta. Tomēr salnas pamazām sāka iekrāsot kļavu lapas, liecinot, ka klāt rudens.
Pagājusī nedēļa bija rudenīgas saules pielieta. Tomēr salnas pamazām sāka iekrāsot kļavu lapas, liecinot, ka klāt rudens. Tikpat raiba kā lapas bija arī mūsu dzīve.
Vislielākās diskusijas raisīja Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz daudz stingrāku sodu par automašīnas vadīšanu dzērumā. Grādīgo dzērušajiem stūrētgribētājiem nu nāksies ne tikai maksāt daudz prāvākas naudassummas nekā līdz šim, bet arī palikt bez automašīnas, kamēr nebūs nomaksāts piespriestais naudassods. Turklāt paredzēta arī automašīnas konfiskācija. Tiesa gan, ne uzreiz, dzērāju atstājot ceļmalā, bet pēc tiesas lēmuma.
Par pierastu lietu kļuvusi arī izvairīšanās no piespriestā naudassoda nomaksas. Pēdējā gada laikā nav samaksāta sodanauda vairāk nekā triju miljonu latu apjomā — pamatīga summa, kas jūtami varētu papildināt valsts budžetu.
Par braukšanu “kunga prātā” paredzēts arī administratīvais arests uz laiku no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm. Tas nozīmē, ka dzērājiem vismaz īsu brīdi nāksies dzīvi vērot no restotas cietumnieku kameras, “izbaudot” visus arestanta dzīves jaukumus.
Cerams, šie bargie sodi būs pietiekams bieds, lai vismaz daļu alkohola cienītāju atturētu no braukšanas dzērumā.
Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka daži partijas “Jaunais laiks” biedri aizmuguriski nolēmuši no troņa nomest Latvijas jaunāko laiku vēsturē skandalozāko reformatoru Einaru Repši. Krietni ātrāk, nekā sākotnēji plānots, nolemts sasaukt partijas kongresu, kurā varētu lemt arī par vadības maiņu.
Iespējams, šāda notikumu attīstība pat būtu pelnīta, jo pašreizējais aizsardzības ministrs un “Jaunā laika” priekšsēdis, kurš vēl pavisam nesen, izslējies miera stājā, skandēja “Gods kalpot Latvijai!”, nu aizrāvies ar lidmašīnām, jahtām, dārgām mājām un jaunām meitenēm. Šādus tēriņus mēdz dēvēt par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, un pamatoti rodas aizdomas par negodīgi iegūtas naudas tērēšanu.
Repše nebija vienīgais augsta ranga politiķis, kura krēsls pagājušajā nedēļā kļuva ļoti nestabils. Ministru prezidents Aigars Kalvītis prognozēja, ka gadījumā, ja iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons nespēs atrisināt policijā samilzušās problēmas, viņa turpmākā ministra karjera būs apdraudēta. Šodien Jēkabsonam valdībā jāiesniedz rīcības plāns krīzes novēršanai iekšlietu sistēmā. Kas tajā paredzēts? Pagaidām varam tikai minēt. Pāragri spriest arī par iespējamo policijas vadības maiņu.
Saeimā dikusijas raisīja arī likumprojekts, kurš nākotnē reglamentēs raidorganizāciju darbību. Diemžēl rodas pārliecība, ka likums nevis uzlabos raidorganizāciju kontroli un padarīs tās ekonomiski un politiski neatkarīgas, bet nodos tās vienas partijas pārziņā — tās, kuras ministrs vadīs Kultūras ministriju.
Lai arī ministriju pakļautībā esošajām iestādēm jābūt lojālām pret likumīgo valdību un tās nedrīkst lobēt kādas vienas partijas intereses, tomēr vienlaikus tām jāpakļaujas savam tiešajam priekšniekam — ministram. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespēja ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju darbību, kā arī noteikt konkrētiem spēkiem izdevīgus ierobežojumus komercraidorganizācijām. Visiem taču labi zināma daudzu politiķu nepatika pret brīviem plašsaziņas līdzekļiem.
Diskusijas par likumiem, kuri reglamentē plašsaziņas līdzekļu darbību, rāda, ka priekšvēlēšanu cīņa par ietekmes sfēru sadalīšanu jau sākas.
Satraukumu pagājušajā nedēļā radīja arī Ministru prezidenta Aigara Kalvīša izteikumi par iespējamajiem degvielas cenu samazināšanas paņēmieniem. Lai veicinātu konkurenci, Kalvīša kungs ierosinājis atļaut ievest lētāku, taču Eiropas Savienības prasībām neatbilstošas kvalitātes degvielu no Krievijas. Šādai rīcībai gan nepieciešama Eiropas Komisijas un citu dalībvalstu piekrišana, kuru iegūt ir gandrīz neiespējami.
Ja valdība šo plānu akceptēs, degvielas cenas varētu sarukt par diviem līdz septiņiem santīmiem par litru, tomēr ir risks saņemt sodu par Eiropas Savienības darbību reglamentējošo likumu neievērošanu. Sods, līdzīgi kā gadījumā par cukuru, noteikti būs ievērojams un mērāms miljonos latu, tāds, lai citas valstis nemēģinātu ko līdzīgu atkārtot. Maz ticams, ka pāris iegūtie santīmi būs adekvāti soda sankcijām, kuras tāpat nāksies maksāt no nodokļu maksātāju naudas. Tāpat, šķiet, nav padomāts, kādu kaitējumu šāda rīcība nodarīs valsts reputācijai. Varbūt labāk izvēlēties kādu citu augstās degvielas cenas kompensācijas mehānismu, kā to dara vairākās ES dalībvalstīs?
Latvijā priekšvēlēšanu cīņas vēl tikai būs, bet Vācijā vēlēšanas nule noslēgušās ar visai neparastu rezultātu. Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un kristīgo demokrātu kandidāte Angela Merkele svētdien notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās guvuši gandrīz vienādu balsu skaitu. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Merkeles Kristīgo demokrātu alianse guvusi nelielu vairākumu (35,2%), Šrēdera Sociāldemokrātiskajai partijai — 34,3% balsu. Abi jau pasteigušies paust gatavību veidot nākamo valdību. Spēki kanclera amata kandidātiem ir līdzvērtīgi, tāpēc, iespējams, valdības koalīcijas izveidošana varētu ieilgt.
Politiskie komentētāji uzskata, ka gadījumā, ja Angelai Merkelei izdosies izveidot valdību, politiskā situācija varētu mainīties ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā, jo Austrumvācijā dzīvojošajai Merkelei ir citādi uzskati par attiecībām ar Krieviju un Turciju. Viņa sola daudz lielāku uzmanību pievērst mazāko Eiropas valstu interesēm.
