Sen nebiju ciemojies Aizkrauklē, bet vakar tajā iebraucis jutos kā pēckara pilsētā: ielas izrakņātas, centrālais laukums pārvērsts lielā būvbedrē, arī pie autobusu pieturas sastumti smilšu kalni.
Sen nebiju ciemojies Aizkrauklē, bet vakar tajā iebraucis jutos kā pēckara pilsētā: ielas izrakņātas, centrālais laukums pārvērsts lielā būvbedrē, arī pie autobusu pieturas sastumti smilšu kalni. Prieks, ka pilsēta attīstās un būvējas, taču šokē, ka tas notiek ar iedzīvotājiem un viesiem nerēķinoties. Satiksme centrā slēgta, arī Gaismas iela pārrakta. Tādēļ automašīnu atstāju stāvvietā un gāju kājām. Bet arī kājām pārvietoties apgrūtinoši, jo visur rit celtniecības darbi. Man vajadzēja uz Valsts ieņēmumu dienestu, ēkai klāt netiku ne no Spīdolas, ne Lāčplēša ielas. Tikai apejot lielu līkumu pa citām ielām, varēju nokļūt vajadzīgajā iestādē. Savukārt uz veikalu “Māja” iet neriskēju — baidījos iekrist kādā būvbedrē. Cenšoties veikt uzlabojumus Aizkrauklē radītas lielas neērtības.
Neapmierinātais iebraucējs
