Pirms mēneša atkritumu konteinerā Rīgā atrastā zīdainīša māte nu vēlas meitu audzināt pati.
Pirms mēneša atkritumu konteinerā Rīgā atrastā zīdainīša māte nu vēlas meitu audzināt pati. Viņa apmeklējusi psihologu, kurš konstatējis, ka sievieti, kura jau audzina divus pirmsskolas vecuma bērnus, pamest jaundzimušo mudinājušas bailes no vīratēva. Savukārt Rīgas bāriņtiesas pārstāvji pārbaudījuši sievietes dzīves apstākļus un secinājuši, ka tie ir pieņemami un abi iepriekš dzimušie bērni ir bez redzamiem attīstības traucējumiem. Pašai mātei gan novērojamas uzvedības problēmas, kas varētu būt skaidrojamas ar zemo izglītības līmeni un aizkavētu attīstību. Taču tas neesot šķērslis bērnu audzināšanai. Par to, vai atdot Laimu mātei, kura bija lēmusi zīdaini nāvei, amatpersonas gan vēl lems.
Pārsteidz, ka vispār par to vēl jālemj. Pagājis jau mēnesis, kopš nejaušības dēļ izglāba Laimas dzīvību, bet amatpersonas vēl spriež un domā — varbūt tomēr atdot bērnu mātei? Un meklē attaisnojumus mātes, kuru šajā vārdā pat saukt nevar, rīcībai. Psihologs attaisnojumu jau atradis — bailes no vīratēva! Vainīgā persona, kuru par bērna izmešanu būtu bargi jāsoda, nu pati padarīta par cietēju. Nebrīnīšos, ja speciālisti atradīs vēl ne vienu vien attaisnojumu sievietes rīcībai, galu galā atdodot “nabadzītei” bērnu atpakaļ.
Nu nav kaut kas mūsu sabiedrībā kārtībā! Par vistas stilbiņa vai paciņas biezpiena nozagšanu raksta iesniegumu policijai, vainīgo meklē, tiesā un soda, bet māte, kura savu jaundzimušo bērnu izmet atkritumos, soda vietā saņem līdzjūtību un attaisnojumu. Absurds. Pat pret dzīvnieku mocītājiem esam bargāki. Kad pirms pāris gadiem Aizkrauklē atrada pie koka piesietu novārdzinātu suni, pat citas domas nebija — dzīvnieks saimniekam jāatņem. Un izdarīja to bez tiesas lēmuma un saimnieka rīcības attaisnojuma meklēšanas. Dzīvnieku vienkārši atdeva citiem cilvēkiem, un sunītis atrada jaunas labas mājas. Turpretī par izmestā bērna atdošanu mātei vēl lems.
Manuprāt, te nekas nav jālemj. Laima jāatdot audžuvecākiem, bet viņas māte jāsoda. Lai pastrādā piespiedu darbus sabiedrības labā kādā bērnunamā, kur desmitiem tādu pamestu mazuļu. Varbūt tad prāts apskaidrosies. Kaut gan tik un tā nav garantijas, ka konteineros zīdaiņus vairs neatradīsim. Diemžēl.
