— Vai interesējaties par Dzejas dienām?
— Vai interesējaties par Dzejas dienām?
Dina Sērenē:
— Parasti noklausos radio vai televīzijā, kur kas notiek, bet aizbraukt un kādā pasākumā piedalīties tagad nevaru. Dzeju lasu, īpaši ziemas vakaros, kad gribas atcerēties sauli un vasaru. Man vistuvākā dzejniece ir Ārija Elksne, “Staburagā” ar interesi lasu Ginas Viegliņas un Ārijas Āres vārsmas.
Ruta Grigule no Skrīveriem:
— Kad strādāju Tirdzniecības un kulinārijas skolā Rīgā, katru rudeni Dzejas dienas kopā ar audzēkņiem sagaidīju pie Raiņa pieminekļa. Daudzi dzejnieki nāca arī uz mūsu skolu. Tagad dzeju tikai lasu. Mana dzejniece ir Ārija Elksne. Lasu arī jauno dzejnieku darbus, dzeju “Staburagā”. Man patīk dvēseliskas rindas, kuras cilvēkā vieš cerību, dod kādu vērtīgu atziņu, uzmundrina dvēseli nomāktības brīžos.
Pēteris Graudulis Jaunjelgavā:
— Esmu vienpatis, un mana saikne ar ārpasauli ir galvenokārt radio. Šajās dienās radio dzeja skan biežāk, un to ar interesi arī klausos. Dažkārt ekskursanti, aplūkodami manus darbus kokā, pielīdzina mani dzejniekam kokgriešanā. Tad es viņiem citēju Imanta Ziedoņa rindas: “Es nesu savā saujā ūdeni un zinu, uz ko paļauties!”. Tādi mēs, latvieši, esam. Nesam ūdeni saujā, tas tek, bet mēs tomēr nesam… Viskodolīgāk to var pateikt dzejā un mākslas darbos, protams, arī zemnieks, savus tīrumus apstrādādams. Ne vienmēr ir laba raža, bet viņš vienalga zemi kopj.
Inta Lapiņa Aizkrauklē:
— Ja iespējams, Dzejas dienu pasākumus apmeklēju Aizkrauklē. Taču pēdējā laikā tie notiek arvien retāk. Pirms gadiem desmit, divdesmit nebija tādu Dzejas dienu, kad mūsu pilsētas bibliotēkā vai grāmatnīcā neviesotos dzejnieki no Rīgas vai rajoniem. Dzeju lasu un, ja ir nauda, pa kādam krājumiņam arī nopērku. Man ir Ārijas Elksnes kopotie raksti, jau apbružāti, jo ir mīļas rindas, kuras dažādos dzīves brīžos jālasa vēl un vēl. Gaidu arī “Staburaga” dzejas lappusīti. Man patīk Almas Upmales, Maijas Briedes, Sarmītes Rodes un Jāņa Lazdas dzejoļi.
Inga no Pļaviņām:
— Pļaviņās Dzejas dienas parasti notiek, un es tās arī apmeklēju.
Lepojos ar dzejniekiem novadniekiem Almu Upmali un Elmāru Apsi.
