Padomju laikos viens no populārākajiem skolēnu ekskursiju maršrutiem Lietuvā bija ceļojums uz Mosēdi — akmeņu pilsētu. Pagājis daudz gadu, mainījusies valsts iekārta, bet ekskursantu interese par šo Lietuvas pierobežas pilsētu nav zudusi.
Padomju laikos viens no populārākajiem skolēnu ekskursiju maršrutiem Lietuvā bija ceļojums uz Mosēdi — akmeņu pilsētu. Pagājis daudz gadu, mainījusies valsts iekārta, bet ekskursantu interese par šo Lietuvas pierobežas pilsētu nav zudusi.
Senā pilsētiņa Bartuvas upes krastā rakstos minēta jau 1253. gadā. Toreiz te slējusies kuršu pils, un tā bijusi viena no Žemaitijas apdzīvotākajām vietām.
Pilsēta kā muzejs
Tagad Mosēde kļuvusi slavena, pateicoties ārsta Vaclova Inta apsēstībai ar akmeņiem. Pilsētā ir vienīgais unikālu akmeņu brīvdabas muzejs. Zinātāji stāsta, ka pavisam pilsētā ir 130 tūkstošu akmeņu.
Muzejpilsētiņas sākumā 1957. gadā ārsts ar divriteni atveda pirmo akmeni.Viņš ar tiem izdaiļoja ne tikai savas mājas un slimnīcas apkārtni, bet par akmens muzeju pārvērta visu pilsētu. Pirms gandrīz 30 gadiem izveidots Lietuvas unikālo akmeņu brīvdabas muzejs. Pilsētiņa ir kā atvērta dabas zinību grāmata, kurā var gūt bagātīgas zināšanas par šejienes akmeņiem. Mosēdē ir vairāk nekā 20 tūkstošu aizsargājamo ledus laikmeta laukakmeņu. Tie savākti ne tikai Žemaitijas laukos, bet atvesti arī no citām zemēm.
Arī ārsta mājas pagalms ir kā dabas muzejs — tajā aug daudz interesantu un neredzētu koku un krūmu, bet būros dzīvo eksotiski putni.
Smiltis no Latvijas
Ceļojumu akmeņu valstībā var turpināt restaurētajās ūdensdzirnavās. Te var apskatīt retus akmeņus, dažādu iežu paraugus un ģeoloģiskās kartes. Vairākās kolbiņās sabērtas dažādas smiltis, to vidū arī no Latvijas — Liepājas jūrmalas baltās smiltis.
Diemžēl pašu saimnieku nesastapām — viņš jau ir ļoti vecs un ekskursantu grupas neuzņem.
Virs izejas no ārsta mājas ir emblēma — stārķis ar akmeni knābī. Tā simbolizē cilvēka prāta varenību — vajadzīga tikai ideja, tad cilvēks visu spēj paveikt. Arī Mosēdes pilsētiņas ģerbonī ir akmens. To uz savas muguras nes lācis.
Velta dzejoli
Uz Mosēdi vērts braukt ar savu transportu. Tad var nesteidzīgi baudīt pilsētiņas savdabīgo skaistumu, pastaigāties parkā pie ūdensdzirnavām, kurā kā teiksmaini milži sagūluši dažāda lieluma akmeņi. Un varbūt pirmo reizi mūžā apjaust, cik akmens var būt skaists. Savulaik mūsu novadniece, nu jau aizsaulē aizgājusī dzejniece Anita Svētiņa, Mosēdes ārsta un dārzkopja Vaclova Inta idejas sajūsmināta, veltīja viņam dzejoli “Dziesma akmenim”. Tajā ir arī šādas rindas: “Lai smiltis skrien garām un pāri —/Ir stiprs un godīgs tavs gājums:/Stāv dzirnakmens dārza vidū/ kā ieaugt aicinājums.
