Klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers” nogādāts smagi ievainots Polijas burukuģa apkalpes vīrs.
Klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers” nogādāts smagi ievainots Polijas burukuģa apkalpes vīrs. Viņu un vēl divus ievainotos no kuģa vajadzēja evakuēt laikā, kad tas bija 30 jūras jūdžu attālumā no Ventspils rajona Užavas.
Pārvest cietušo Katastrofu medicīnas centrs uzdeva Ventspils pilsētas slimnīcas ārstu brigādei. Ārstiem, lai cietušo glābtu, bija jālido helikopterā, ko viņi atteicās darīt, par to saņemot Rīgas kolēģu nosodījumu. Ventspilniekiem pārmet pat Hipokrāta zvēresta neievērošanu.
Nosodīt ir vienkārši, taču rīdzinieki laikam nezina, ka Ventspils ārsti nav apmācīti sniegt palīdzību un evakuēt pacientus no jūras, kuģiem un ārzemēm, izmantojot helikopterus.
Šādi palīdzību Latvijā vienmēr sniedz tikai Katastrofu medicīnas centrs, par to atbildīgs arī Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Šo dienestu darbinieki ir speciāli apmācīti šādām sarežģītām palīdzības sniegšanas situācijām. Šis nu ir tas gadījums, kad viens vai abi dienesti varēja spoži parādīt savu profesionalitāti cietušo glābšanā helikopterā vai uz kuģa. Taču iznāca čiks, tāpēc arī steidzami atrasti “grēkāži” — Ventspils ārsti.
No nesagatavotiem cilvēkiem nevar prasīt veikt Dieva vai pasaku burvja cienīgus brīnumdarbus. Ne Ventspils, ne arī citu pilsētu un rajonu ārsti nav apmācīti lielā vējā sniegt palīdzību helikopterā un tauvā nolaisties uz kuģa klāja, kad viļņu augstums ir vismaz divi metri. Par laimi, arī ārsta dzīvību aizsargā likums, paredzot, ka ārsts ir tiesīgs atteikties sniegt palīdzību, ja kaut kādi apstākļi apdraud viņa dzīvību. Turklāt ārsti nav bijuši apdrošināti.
Ventspilnieki uzskata, un viņiem ir taisnība, jo šajā situācijā ārstu dzīvībai bija reāli draudi gan specifisko prasmju trūkuma, gan arī sliktā laika dēļ. Šis nelaimes gadījums, viņuprāt, pierāda arī to, ka tieši atbildīgie valsts dienesti nespēj atbilstoši reaģēt nelaimes gadījumos, kad steidzami vajadzīga kvalificēta medicīniskā palīdzība.
Ventspils ārsti pēc šī gadījuma vērsās Veselības ministrijā, lai atbildīgos ierēdņus no ilūzijām pievērstu reālajai dzīvei. Jo nepieciešamība pēc speciāli aprīkotu un īpaši apmācītu medicīnas brigāžu ārstiem ir ne tikai piejūras reģionos, bet visā Latvijā. Tāpēc valstij šim mērķim jāparedz finansējums un jāveido speciālas apmācības programmas ārstiem glābējiem.
