Bērni jāvelk ārā no skolas. Divās dienās līdz Ukrainai un atpakaļ

Daudzesietis, bijušais Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida jau vairākus gadus ir pensijā. Kā bijušais sporta skolotājs, viņš neprot dzīvot rokas klēpī salicis. Pagājušajā gadā piekritis būt par skolas kurinātāju. Tagad, kad apkures sezona iet uz beigām, teicis “jā” Jaunjelgavas kultūras centra direktores Sandras Smonas aicinājumam nogādāt Ukrainā automašīnu.

— Kāpēc bija vēlme doties tādā piedzīvojumā — dzīt mašīnu uz Ukrainu?

— Esmu aizgājis no aktīvās dzīves, un šis bija sava veida piedzīvojums. Otrkārt, zinu, ka ukraiņi dara lielu un svarīgu darbu. Lai kā pasaule grozītos, mums viņi jāatbalsta, cik vien spējam. Sandra man piedāvāja aizdzīt mašīnu. Pirms manis bija pieteicies kāds cits, bet viņš atteicās. Esmu ļoti gandarīts, ka mani paņēma. Ja piedāvās, braukšu vēl. Braucienā iepazinos ar diviem jauniem čaļiem no Jaunjelgavas. Abi ir Jāņi. Viens no viņiem mašīnas un palīdzības kravas uz Ukrainu ved kopš 2014. gada, un dara to gandrīz katru mēnesi. Otrs Ukrainā bija ceturto reizi. Abi darbojas biedrībā “SOS palīdzība Ukrainai”. Biedrībai ir mājaslapa www.ukrainaisos.lv. Iepriekš nemaz nezināju par tādu, ziedoju Ukrainas atbalstam caur ziedot.lv. Pēc šī brauciena manas domas mainījās un noziedoju šai biedrībai.

Noder arī tukši saltiņi

— Kad notika brauciens uz Ukrainu?

— Pagājušajā nedēļas nogalē. Tūkstotis kilometru uz vienu pusi. Vai divpadsmit stundas. Braucām caur Poliju, līdz Ļubļinai un tālāk Ukrainā līdz ciematiņam Rava—Ruska. Tā ir kādus piecus kilometrus no robežas. Līdz ar to no Ukrainas neko daudz neredzēju. Tikai benzīntanku, kurā satikāmies ar ukraiņu čaļiem.