***

Nekas nav palicis, tik vēja šalkas bērzos, Tas pieskaršanās mirklis bija īss, Nāks dienas vēl ar pavasara paliem, Kas atmiņas par tevi aiznesīs.

Nekas nav palicis, tik vēja šalkas bērzos,
Tas pieskaršanās mirklis bija īss,
Nāks dienas vēl ar pavasara paliem,
Kas atmiņas par tevi aiznesīs.

Nekas nav palicis, varbūt tik rīta rasa
Un zvaigžņu jūra tumšās debesīs,
Un sapņi, cerības, kas, zibens šautras skartas,
Kā pieneņpūkas tālē izgaisīs.

Nekas nav palicis, rau, matos sudrabs kvēlo
Un saules gaisma zilās debesīs,
Kur mīlestības, labestības dziesma
Joprojām baltā mākonītī trīs.

Nekas nav palicis — varbūt, un tomēr
Kaut kas vēl saknes manī, tevī dzen,
Ak, Dievs! Vai atceries to pieskaršanās mirkli?
Kas bija reiz, tik sen tas bija, sen.