Protestēt pret mazajām algām 6. septembrī Rīgā pulcējās skolotāji no visas Latvijas. Piketā piedalījās arī 75 Aizkraukles rajona skolotāji.
Protestēt pret mazajām algām 6. septembrī Rīgā pulcējās skolotāji no visas Latvijas. Piketā piedalījās arī 75 Aizkraukles rajona skolotāji.
Aizkraukles rajona mācību iestāžu skolotāji otrdienas rītā pulcējās Aizkrauklē un uz Rīgu devās visi reizē. Piketā piedalījās pārstāvji gandrīz no visām rajona izglītības iestādēm.
“Skolotāji ir pacietīgi, un tas, ka viņi rīko protesta akcijas, liecina — valstī kaut kas nav kārtībā,” uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāja Helēna Deine.
No Jaunjelgavas vidusskolas uz piketu devās piecas skolotājas. Viņas stāsta, ka noskaņojums kolektīvā ir diezgan nomākts. “Mēs gaidījām un cerējām saņemt lielāku algu jau 1. septembrī, kā tika solīts, bet pēkšņi valdība plānus mainījusi,” saka skolotāja Vija Rudzīte. “Arī mēs taču gribam normāli dzīvot!”
Seces pamatskolas mūzikas skolotāja Anita Eihentāle uzskata: “Ja skolotāji saņemtu normālu algu, viņiem nevajadzētu strādāt vairākās skolās. Šobrīd daudzi skolotāji strādā divās un pat vairākās mācību iestādēs, lai pietiekami nopelnītu. Galu galā skolotāji taču ir pelnījuši normālu samaksu par darbu, jo skolo Latvijas paaudzes un ir atbildīgi, kādus cilvēkus audzina.”
Skolotāja algai vajadzētu būt 300 latu par likmi, tad tā būtu normāla samaksa. Skolotāji gan atzīst: “Mēs neticam, ka ar piketu panāksim savu prasību tūlītēju izpildi, taču ceram pievērst valdības uzmanību.”
Galvenā skolotāju prasība ir no nākamā gada 1. janvāra palielināt algu par Ls 60, tas ir, 42 latiem “uz rokas”. Līdz ar to skolotājs par vienu likmi saņemtu 165 latus (pēc nodokļu nomaksas). Šobrīd darba likme ir 21 stunda, un skolotāja, kura izglītība atbilst visām valsts noteiktajām prasībām, alga ir 123 lati “uz rokas”. Skolotāji spiesti strādāt vairākas slodzes, un pārpūle ietekmē darba kvalitāti.
“Par šādu algu var strādāt tikai fanātiķi, tāpēc skolās nepietiek skolotāju, šo darbu nedara vīrieši,” uzskata Helēna Deine. “Skolotāja arods ir viscienījamākais, viņš taču māca visu profesiju pārstāvjus. Valsts pienākums ir nodrošināt skolotājiem atbalstu, taču valdība par to “aizmirst”.” Deines kundze uzskata, ka normāla darba samaksa veidotu arī konkurenci un darba tirgu, un direktori varētu izvēlēties tikai labākos skolotājus.
Protesta akcijā Rīgā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši skolotāju. Ar viņiem tikās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Ina Druviete atzina, ka nav uzzinājusi neko jaunu, taču ir gatava vēlreiz risināt sasāpējušo algu jautājumu. “Jums ir taisnība, un man tur nav ko piebilst,” piketētājiem sacīja ministre.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji brīdina — ja netiks panākta nekāda vienošanās, skolotāji ir gatavi streikot.
***
Fakts.
Šovasar Latvijā 335 skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību darbu skolā nomainījuši pret citu — ar izglītību nesaistītu darbu. Pirmo gadu pēc augstskolas beigšanas skolā strādā 171 jauns skolotājs. Citu arodu izvēlējušies arī vairāki skolotāji no Aizkraukles rajona, un šajā mācību gadā rajonā ir tikai viena jaunā skolotāja.
