Kopš 1. septembra Aizkraukles rajona zemnieki, kuri priekšlaikus vēlas doties pensijā un nodot saimniecību jaunākai personai, var pretendēt Eiropas Savienības atbalstam.
Kopš 1. septembra Aizkraukles rajona zemnieki, kuri priekšlaikus vēlas doties pensijā un nodot saimniecību jaunākai personai, var pretendēt Eiropas Savienības atbalstam. Pieteikumi jāiesniedz Lielrīgas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Ogrē, Brīvības ielā 40.
Kuri varēs saņemt
Priekšlaikus pensionēšanās atbalstu varēs saņemt fiziskas personas, kuras dāvina vai pārdod savu saimniecību vai zemi citai fiziskai vai juridiskai personai un pārtrauc savu komerciālo lauksaimniecisko darbību (piemēram, zemnieku saimniecībā).
Šis cilvēks gan varēs paturēt sev nelielu zemes gabaliņu, uz kura ir viņa māja, saimniecības ēkas, ganību pļavas, kā arī lopus, kurus audzē pašpatēriņam. Taču no lopiem izslaukto pienu pārdot nedrīkstēs. Par zemi un lopiem, ko saimniecības atdevējs paturēs sev, viņš vairs nevarēs saņemt nekādu ES atbalstu (arī tiešos maksājumus).
Personai pašai ir jāatrod savas saimniecības pārņēmējs, kurš uzņemsies saistības piecus gadus šajā saimniecībā veikt saimniecisko darbību un palielināt tās neto apgrozījuma pieaugumu par 30%.
Visizplatītākie būs gadījumi, kad vecāku lauksaimniecisko ražošanu pārņems viņu bērni, mazbērni vai citi radinieki.
Pensiju persona saņems no tās piešķiršanas brīža 15 gadu, bet ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecumam. Ja saimniecības atdevējs pēc atbalsta apstiprināšanas sāk saņemt vecuma pensiju, priekšlaikus pensijas apmēru samazinās par valsts vecuma pensijas apmēru.
Lai saimniecības atdevēji varētu pretendēt priekšlaikus pensionēšanai:
* personai jābūt vismaz 55 gadus vecai, kura tajā brīdī nesaņem valsts noteikto vecuma pensiju. Personas, kuras sasniegušas valsts noteikto pensionēšanās vecumu, šim atbalstam nevar pretendēt;
* personai jāpierāda, ka viņa vismaz 10 gadu veikusi lauksaimniecisko darbību (bijis reģistrēts uzņēmums, iesniegtas deklarācijas VID, realizēta produkcija u.tml.);
* par pēdējiem četriem gadiem personai jāiesniedz VID iesniegtā ienākumu nodokļa deklarācija vai gada pārskats. Pensijas apmērs būs atkarīgs no saimniecības pēdējo četru gadu vidējās peļņas vai zaudējumiem;
* dokumentu iesniegšanas brīdī Lauku atbalsta dienestā personai jau jāzina savas saimniecības pārņēmējs;
* pēdējo četru gadu vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības jābūt vismaz 2400 eiro, un saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākajai daļai jābūt gūtai no lauksaimnieciskās darbības.
Kas var kļūt par saimniecības pārņēmēju
Par saimniecības pārņēmēju var kļūt gan fiziska, gan juridiska persona, kura saimniecību nopērk vai saņem dāvinājumā.
Saimniecības pārņēmējam, pirmkārt, būs dokumentāli jāpierāda, ko viņš ir pārņēmis un kādā veidā (jāuzrāda pirkšanas—pārdošanas vai dāvinājuma līgums, kā arī īpašumam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā uz saimniecības pārņēmēja vārda). Pensiju sāks maksāt tikai tad, kad saimniecības pārņemšana būs notikusi.
Saimniecības pārņēmējam jāizstrādā uzņēmējdarbības plāns un jāparedz, ka viņš savā uzņēmējdarbībā iekļauj pārņemto saimniecību un palielina tās ienākumu apjomu triju gadu laikā par 30 procentiem.
Saimniecības pārņēmējam jābūt vismaz 1. līmeņa lauksaimnieciskajai izglītībai vai arī apliecībai (sertifikātam), kas apliecina profesionālo kvalifikāciju lauksaimniecībā.
Pārņēmējam nebūs obligāti turpināt tieši to darbības veidu, kuru veica vecais saimnieks.
Kā aprēķinās atbalstu
Pensionēšanās atbalsta lielums būs atkarīgs no atdodamās saimniecības pēdējo četru gadu saimnieciskās darbības peļņas vai zaudējumiem. Gada pensiju aprēķinās pēc īpašas formulas.
Minimālais atbalsts jeb pensija saimniecības atdevējam mēnesī nedrīkstēs būt mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu (šobrīd — 80 latu) pat tad, ja saimniecība strādājusi ar zaudējumiem. Ja saimniecības peļņa gadā bijusi kaut viens lats, pensijas apmērs tiem saimniecības atdevējiem, kuri būs pieteikušies šogad, būs jau 172 lati mēnesī.
Varēs pretendēt arī strādnieki
Priekšlaikus pensijas atbalsts paredzēts arī atdotās saimniecības strādniekiem. Uz viņiem attiecas tāds pats nosacījums vecuma ziņā — jāsasniedz 55 gadi, bet nedrīkst būt pārsniegts valsts noteiktais pensionēšanās vecums. Un vēl — strādniekam jāpierāda, ka viņš pēdējos 5 gadus vismaz pusi no sava darba laika nostrādājis par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku.
Maksimālais pensijas apmērs, kuram var pretendēt strādnieks, ir 3500 eiro gadā. Šo pensiju viņš varēs saņemt 10 gadu, bet ne ilgāk par valsts vecuma pensijas atbilstošā vecuma sasniegšanas brīdi.
Strādniekam Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa par algu un nomaksātajiem nodokļiem par pēdējiem pieciem gadiem, darba līgums ar saimniecību, kura atdota, kā arī citi dokumenti, kuri apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā vismaz pusi no sava darba laika viņš ir nostrādājis kā lauku saimniecības palīgs vai strādnieks. Atdotās saimniecības strādniekam, kuram piešķirs pensiju, būs aizliegts turpināt strādāt algotu darbu saimniecībā.
Riski
Vislielākais risks saimniecības atdevējam: ja saimniecības pārņēmējs viņu pieviļ un darbību neturpina. Tad zemes īpašnieks būs atdevis ne tikai savu zemi un uzņēmumu, bet būs spiests atmaksāt saņemto pensiju. Neņems vērā pat objektīvus iemeslus zemes tālākai neizmantošanai. Arī darbnespēja vai invaliditāte nedos tiesības pārtraukt saimniecisko darbību. Eiropas Komisija izvirzījusi nosacījumu, ka šādos gadījumos saimniecības atdevējam kopā ar tās pārņēmēju jāmeklē cits līgumsaistību pārņēmējs. Jo jābūt izpildītam galvenajam nosacījumam — lai atdotā saimniecība turpina attīstīties. Tāpēc risks būs mazāks, ja cilvēki gados savu saimniecību atdos tuviem radiniekiem, uz kuriem var paļauties.
(Saīsināti no žurnāla “Mans Īpašums”)
