Pagājusī nedēļa iezīmēja jaunu posmu teju vai katra cilvēka dzīvē — 1. septembris izjauca bezrūpīgo brīvlaika kārtību ģimenēs, kurās bērni sāka skolas gaitas.
Pagājusī nedēļa iezīmēja jaunu posmu teju vai katra cilvēka dzīvē — 1. septembris izjauca bezrūpīgo brīvlaika kārtību ģimenēs, kurās bērni sāka skolas gaitas. Kaut kā jauna sākums allaž liecina par kaut kā cita beigām — tāda nu reiz ir dabas nemainīgā kārtība.
Jaunieši Zinību dienu ik gadu sagaida arvien skaļāk, un pat tīņi svētkos nemāk iztikt bez alkohola. Rīgas pašvaldības policija 1. septembra pēcpusdienā un naktī Rīgā uzrakstīja 101 administratīvo protokolu pusaudžiem, kuri sabiedriskā vietā sastapti ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli. Naudassods piemērots 58 personām, bet 24 pusaudži aizturēti. Noformēti arī daudzi protokoli jauniešiem, kuri sabiedriskā vietā bijuši alkohola reibumā.
Kas pie tā vainojams? Daļa vainas jāuzņemas vecākiem, bet ietekmē arī visatļautība, kas valda sabiedrībā. Jaunieši arī agrāk mēdza “pa kluso” svētkus svinēt ar aliņu, taču šobrīd par to neviens vairs nekaunas. Drīzāk uzskata par pašsaprotamu lietu. Pusaudžiem un jauniešiem nav bail ne no vecākiem, ne policijas un no skolotājiem jau ne tik. Šogad policija var vien priecāties, ka vismaz kautiņus Zinību dienas svinēšanā, kā tas noticis iepriekšējos gados, nav bijis jāšķir.
Klausoties ziņas par dažādām nelaimēm pasaulē, nereti atviegloti uzelpojam — tas ir tālu un mūs neskars. To, ka esam daļa no lielās pasaules un arī mūs ietekmē tālumā notiekošais, pierāda dabas stihija ASV. Valsts dienvidu daļā viesuļvētra “Katrīna” aiznesa simtiem dzīvību un nodarīja zaudējumus cilvēkiem, bet tās postošie darbi atbalsojas arī Latvijā. Mūsu valsts valdība gatava sūtīt palīgus viesuļvētrā cietušajiem. Šī dabas katastrofa ietekmē visas pasaules ekonomiku, jo “Katrīnas” sapostīto naftas ieguves platformu dēļ degvielas cenas strauji pieaug, arī Latvijā.
Vakar degviela Latvijā maksāja jau vairāk nekā 70 santīmu par litru. Degvielas tirgotāji prognozē, ka cenas varētu celties vēl. Degvielas sadārdzināšanās kļūst par galveno inflācijas dzinējspēku visās Eiropas Savienības valstīs, jo straujais benzīna cenu pieaugums ietekmē ne tikai tos, kuriem ir automašīnas. Līdz ar to vairāk jāmaksā arī par pārtikas precēm, un to izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Ne tikai pensionāri, arī strādājošo algas cenu kāpumam līdzi netiek.
Citas problēmas, kuras ar valsts sargāšanu noteikti nav saistītas, nākas risināt aizsardzības ministram Einaram Repšem. Ažiotāžu izraisījusi viņa pavēle veidot Studentu bataljonu “tikai no akadēmiskā personāla”. Pārsteigtie augstskolu mācībspēki teju vai krīt ģīboni, lasot, ka nu viņiem būs jādodas armijā, jo pavēlē nav skaidri norādīts, vai profesori bataljonā varēs iestāties brīvprātīgi vai tiks rekrutēti.
Pēc pavēles teksta publiskošanas pirmais attapās pats ministrs, paziņojot, ka pavēlē ieviesusies “lingvistiska kļūda”, kuru citi gan dēvē par terminoloģijas kļūdu. Vainīgo meklējumi un terminu saskaņošana šajā lietā šķiet ne mazāk interesanta kā pats fakts — ministrs paraksta kļūdainu pavēli. “Šai kļūdai seku nevar būt, jo mēs runājam tikai par struktūru, nevis par to, kā personu mobilizēt vai iesaukt,” aizbildinās Aizsardzības ministrijas darbinieki. Taču iemesls vismaz pasmaidīt atkal ir dots. Un uzticību ministram, aiz kura muguras tautai būtu jājūtas drošībā, tas nebūt nevairo. Nav garantijas, ka reiz var parakstīt kādu pavēli ar postošām sekām.
Latvija dzīvo pasaules
hokeja čempionāta, kurš Rīgā norisināsies 2006. gada maijā, gaidās. Sestdien 250 vietās sākās biļešu tirdzniecība. Neraugoties uz līdzšinējiem protestiem pret nesamērīgi augstajām cenām, divu dienu laikā pārdots 18 tūkstošu biļešu, turklāt biļetes uz Latvijas izlases spēlēm 2006. gada pasaules hokeja čempionātā pārdotas pusotras stundas laikā. Latvijas izlases spēles īstie hokeja fani negrasās laist garām, lai ko tas maksātu. Daudziem gan iespēja noskatīties hokeja spēli klātienē ir tikai sapnis, un līdzjutēju vidū vairojas neapmierinātība.
Biļešu tirdzniecības organizēšana apliecina, ka rīkotāji vismaz pagaidām pasaules čempionātam nav gatavi. Tikai padomju laikos bija pieredzēts tāds rindā stāvēšanas trakums kā sestdien, hokejmīļiem cenšoties iegādāties biļetes uz hokeja čempionāta spēlēm.
Ārzemniekiem gan šis Latvijai nozīmīgais notikums nešķiet tik vilinošs — iespēju iegādāties biļetes uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm pagaidām izmantojuši tikai nedaudzi. Līdz ar to vēl nav piepildījusies hokeja čempionāta rīkotāju vēlme popularizēt Latvijas vārdu pasaulē.
Pieņemts vēl viens absurds tiesas lēmums, kurā ievērots likuma burts, nevis gars. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda 100 latu naudassodu apvienības “Visu Latvijai!” līderim Raivim Dzintaram par PSRS karoga dedzināšanu. Viņš saskaņotas sapulces laikā šīgada 17. jūnijā iepretim Krievijas vēstniecībai sadedzināja vairs neesošas valsts karogu. Tiesa to uzskatīja kā aizlieguma propagandēt bijušās PSRS simboliku pārkāpumu.
Tas, ka noliegšana var būt arī propagandēšana, ir jaunums ne tikai pašam apsūdzētajam, šī interpretācija izraisījusi neizpratni pat juristu aprindās. “Muļķības grūti komentēt,” lūgts izteikt savas domas par spriedumu, lakoniski atbildējis juridisko zinātņu profesors Juris Bojārs.
Jā, Latvijā aizliegts propagandēt PSRS simboliku, taču līdz šim gan nav dzirdēts, ka valstī cīnītos ar īstajiem vaininiekiem. Piemēram, kāpēc gan administratīvi nav sodīts neviens no tiem, kuri ik gadu 9. maijā pulcējas pie Uzvaras pieminekļa Rīgā? Viņi taču vicina neesošas padomju valsts karogus, un nevienam tas nešķiet pretlikumīgi.
Vakar pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgām brīvdienām sākās Saeimas rudens sesija. Cerams, ka saulainā vasara būs darījusi gaišākus arī deputātu prātus un varam gaidīt prātīgus lēmumus.
