Šogad uz valsts autoceļiem notiks būvdarbi vairāk nekā 600 km garumā, lielākā daļa uz reģionālajiem un vietējās nozīmes autoceļiem. Ceļu remontu kartē iezīmēti arī divi Aizkraukles novadā ilgi gaidīti ceļa posmi Mazzalves un Bebru pagastā.

Uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas nodaļas speciālisti “Staburagu” informē, ka uz valsts vietējā autoceļa Nereta—Gricgale— Ērberģe paredzēts atjaunot segumu posmā no Balceriem līdz reģionālajam autoceļam Vecumnieki—Nereta—Subate septiņu kilometru garumā (29,80.– 36,80. km).

No autoceļa Vecumnieki—Nereta—Subate (P73) līdz valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālei “Mēmele” ceļam izbūvēs nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošo kārtu un divkārtu virsmas apstrādi. Pārējā posmā paredzēta nesaistītu minerālmateriālu seguma būvniecība 15 cm biezumā. Visā posmā sakārtos ūdens atvadi. Patlaban vēl turpinās iepirkuma process.

Šis ir ceļa posms, kuru visvairāk gaida visi tie, kas dodas uz sociālās aprūpes centru “Mēmele” un tā apkārtnē dzīvojošie. Jau gadiem šīs iestādes darbinieki un pagasta iedzīvotāji, kuri mēro ceļu, kas ved gar sociālās aprūpes centru, cīnījušies, lai panāktu ceļa sakārtošanu. “Mēs jau priecājāmies, ja ceļu nogreiderēja un kādu brīdi varēja normāli braukt, taču ir periodi, kad tas ir praktiski neizbraucams,” saka “Mēmeles” vadītājs Laimonis Klimovičs. Nu visi šajā apkaimē dzīvojošie un aprūpes centra darbinieki ir ļoti priecīgi, ka beidzot ir sadzirdēti un piešķirts finansējums ceļa remontam. “Gaidām remontu ar lielu nepacietību, būsim par to ļoti gandarīti un pateicīgi. Vairs nebūs jālauž mašīnas un jāmokās pa to ceļu. Visu laiku skatos internetā un gaidu iepirkumu ceļa būvdarbiem,” piebilst Laimonis Klimoviča.

Kopējais šī ceļa garums no Ērberģes līdz Neretai ir aptuveni 30 kilometru. No Neretas līdz Pilsklanei jau ir cietais segums, tagad tas būs arī septiņu kilometru garā posmā no Ērberģes puses. Taču pa vidu vēl aptuveni desmit kilometru garš posms paliks ar sliktu grants virskārtu.

Reģionālā autoceļa Koknese— Ērgļi posmā tiks pārbūvēta ceļa sega un ieklāts asfaltbetona segums septiņu kilometru posmā no apļveida krustojuma ar reģionālo autoceļu Tīnūži—Koknese (P80) līdz Vecbebru ciemam (3,28.—10,31.km).

Posmā arī sakārtos ūdens atvadi, pārbūvēs sabiedriskā transporta pieturvietas.

Bormaņu ciemā izbūvēs ietvi no pieturvietas līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Ratnicēni—Bormaņi (V939).

Savukārt Vecbebru ciemā pārbūvēs autoceļa P79 krustojumu ar vietējo autoceļu Vecbebri—Irši (V922), uzlabojot tajā satiksmes drošību, kā arī tur izbūvēs divas apgaismotas gājēju pārejas. Apgaismota gājēju pāreja Vecbebru ciemā tiks izbūvēta arī pie skolas, P79 krustojumā ar autoceļu Vecbebri—Ozoli (V921).

Patlaban vēl turpinās iepirkuma process.

“Šī būvdarbu sezona būs diezgan intensīva. Darbu apjoma ziņā pat labāka nekā iepriekš, strādāsim vairāk ceļu kilometros, bet ir nianse – lielākais apjoms būs vienkāršākas tehnoloģijas — seguma atjaunošana,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. “Dažus pēdējos gadus mēs strādājam faktiski tikai ar valsts budžeta finansējumu, ES fondu līdzekļu ceļu pārbūvei, kā tas bija līdz apmēram 2018. gadam, vairs nav, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas vienkāršākas un lētākas tehnoloģijas. Kamēr bija ES finansējums, notika ļoti vērienīgi pārbūves projekti gan uz galvenajiem, gan uz reģionālajiem autoceļiem. Šobrīd, kad naudas ir mazāk, mēs ne vienmēr varēsim atļauties pilnībā pārbūvēt sliktā kārtībā esošos posmus, visticamāk, būs jāuzlabo segums, rēķinoties, ka pēc kāda laika plaisas tajā parādīsies atkal, jo segums nav pilnībā pārbūvēts,” viņš uzsver. ◆

Uzziņa

◆ Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 119 km garumā, uz reģionālajiem – 259 km garumā, bet uz vietējiem – 230 km garumā.

◆ Pēc būvdarbu veida lielākais darbu apjoms tiks veikts, atjaunojot asfaltbetona segumu, šādi darbi notiks 252 km valsts autoceļu. 157 km ceļu tiks veikta pārbūve,124 km — asfaltbetona seguma vienkārtas virsmas apstrāde, bet 47 km grants ceļu tiks uzklāta divkārtu virsmas apstrāde. Vēl 27 km grants ceļu veiks grants seguma atjaunošanu.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.