Kļaviņu ģimenes mājā Aiviekstes pagastā ir kupls pulciņš dažādu mājdzīvnieku — divi papagaiļi, divi kaķi, trīs suņi, divos akvārijos mīt zivtiņas. Turklāt visi sadzīvo itin draudzīgi.
Kļaviņu ģimenes mājā Aiviekstes pagastā ir kupls pulciņš dažādu mājdzīvnieku — divi papagaiļi, divi kaķi, trīs suņi, divos akvārijos mīt zivtiņas. Turklāt visi sadzīvo itin draudzīgi.
Kad sarunas sākumā esmu apskatījusi visus četrkājainos, lidojošos un peldošos šīs mājas mīluļus, saimniece Inese Kļaviņa gan piebilst, ka dzīvnieku palicis maz, agrāk bijis vairāk.
“Gultas suns”
Vispirms ciemiņus sagaida Šēra – divus gadus vecā franču buldoga šķirnes kucīte. Sākumā viņa rej diezgan uzstājīgi, bet drīz vien, iepazinusies ar nācējiem, kļūst draudzīga.
— Franču buldogi ir uzticīgi un mīlīgi. Mums arī iepriekš bija šīs šķirnes kucīte. Kad viņa nomira, ļoti bēdājāmies, tāpēc nolēmām iegādāties jaunu franču buldodziņu. Agrāk teicu, ka suņi jau nu gan gultās nedzīvos, bet Šēra ir īsts “gultas suns”, — stāsta Inese.
Arī naktī Šēra guļ blakus viņai vai jaunākā dēla Māra gultā. Vēsākos vakaros puika sauc suni iesildīt gultu. Kad Šēra izskrien no istabas, māmiņa zina, ka dēls aizmidzis.
Par šīs šķirnes suņiem Inese teic, ka viņi neprot peldēt. Dzīvniekiem neesot arī sāta sajūtas, un viņi ēdot visu, ko vien var dabūt. Turklāt jāuzrauga šo suņu vielmaiņa, citādi sāksies nieze.
Pārēji divi mājas suņi ir no bada un iemidzināšanas paglābti dzīvnieki. Augumā lielā lenzīra šķirnes sunene Kora atvesta no Rīgas, kur gādīgi cilvēki svešo suni kādu laiku baroja, bet Čarai saimnieks miris. Pirms tam Kļaviņiem ilgus gadus bijis sanbernāra šķirnes suns.
Nesen ģimene iegādājās persiešu šķirnes kaķēnu un nosauca viņu par Dženu. Mazais pūkainis ar plakano purniņu ir meitas Daces mīlulis. Otra kaķene nav dižciltīga, un arī vārds viņai parasts — Minka.
Ēd no mutes
Ineses meita Dace iepazīstina ar papagailīti Koku. Tikmēr putnu puika Keša spalgi kliedz, atstāts būrī citā telpā. Kad abi tiek kopā, mājā ir miers, un papagailīši brīvi lidinās telpā.
— Kad ēdam, Koka ir klāt un meklē kādu kumosu. Viņai patīk izcelt gardumu arī mums no mutes. Keša ir atturīgāks. Tomēr attiecības putni veido kā cilvēki — sastrīdas, tad nāk pielabināties un līgst mieru, — stāsta Inese.
Šie ir vidēja lieluma papagailīši. Koka pie Kļaviņiem ir jau septiņus gadus. Viņai jau bijuši vairāki draudziņi, bet pēcnācēju pagaidām nav. Pirmais tēviņš pats esot sēdējis uz olām, un Koka laikam pieradusi, ka tas ir vīra pienākums. Nākamie papagaiļi tā vairs nedarīja, un arī pati mātīte ilgi uz dējuma netup.
Kļaviņu ģimenei bija arī lielais zaļais Amazones papagailis vārdā Pece. Putns nomira pēc ugunsgrēka mājā, jo saelpojās dūmus. Mājinieki atzīst, ka Pece, kura izrādījās papagaiļu meitene, bija izcila personība. Sākumā viņa atzina visus ģimenes locekļus, bet vēlāk tikai Ineses vīru Andri. Inese smej, ka sievietes putns necieta un dažu reizi vajadzējis no papagaiļa arī mukt. Vienīgi Dace spējusi uzvarēt šajā spītības cīniņā — tik ilgi kaitinājusi putnu, kamēr viņš atļāvis sevi noglaudīt.
Nedrīkst pārbarot
Akvārijus mājā vēlējusies Inese. Vienā mīt nelielās krāsainās zelta zivtiņas, bet otrā — lielākas zivis. Tās esot gaļēdājas, tāpēc rūpīgi jāizvēlas, kādu kompāniju viņām pievienot, jo visas sīkākās zivis tiekot apēstas.
Man vienmēr šķitis, ka akvāriju kopšana ir dārgs prieks. Inese apgalvo pretējo — sākumā varbūt, kamēr iegādājas nepieciešamo, bet vēlāk gan ne. Galvenais ir zivis nepārbarot, tad arī ūdens “nebojājas”. To viņa maina un filtrus iztīra reizi mēnesī.
Kaķis zvejo zivis
Kā visi dzīvnieki kopā sadzīvo? Izrādās, itin labi, un cits citu neaiztiek. Protams, bijušas dažas “domstarpības”, bet nekas briesmīgs. Vecākā kaķene mīlējusi zivis no akvārija pazvejot. Zivis neēdusi, bet turpat nedzīvas nometusi. Mazais kaķēns uzmanot papagailīšus, bet putni viņu “neņem galvā”. Visi kopā nereti pastaigājas pa istabu, un kaķēns ar putniem vēlas spēlēties. Nevar zināt, kā būs vēlāk, bet saimnieki četrkāji jau tagad audzina, ka papagaiļus aiztikt nedrīkst.
Savukārt Šēra draudzējas ar kaķiem. Kad otrai kaķenei piedzima mazuļi, suns mazos “auklējis” un laizījis. Arī Korai nav iebildumu pret kaķiem, bet Čara gan viņus necieš ne acu galā.
Dzīvnieku izvēle šajā mājā ir mātes un visu četru bērnu ziņā. Inese un meita Dace smej, ka tētim atliek tikai samierināties. Sākumā viņš baras, bet drīz vien kustoņus samīļo un pieņem kā savējos.
Katrs dzīvnieks ģimenē izvēlas savu saimnieku pats. Daces mīluļi ir kaķi un papagaiļi, dēls Māris ir Šēras uzticības persona, otru dēlu Jāni neviens īpaši nav izraudzījies, bet viņš mīļo visus, vecākajai meitai Kristīnei vairāk pieķērusies sunene Čara, bet Inesei ir zivtiņas.
— Dzīvnieku aprūpe ir bērnu ziņā, jo lielākoties jau viņiem mīluļus vajadzēja. Daudz rūpju dzīvnieki neprasa, un arī liela kopšana nav vajadzīga. Putniem jāiztīra būrītis, reizi dienā jāpabaro zivtiņas, mazais kaķis arī jau zina, kur nokārtot savas vajadzības, — stāsta Inese.
Barības ziņā dzīvnieki nav izvēlīgi un ēd visu, ko piedāvā. Viņiem tiek arī speciālā dzīvnieku barība.
Nekādu skādi mājas mīluļi arī nav nodarījuši. Kad bijis pundurtrusis, viņš apgrauzis tapetes. Turklāt visi dzīvnieki (izņemot, protams, zivis) brīvi staigā pa māju. Saimnieki atzīst, ka nav jēgas iegādāties dzīvu radību un visu laiku viņu turēt iesprostotu. Dzīvnieki šajās mājās ir mīļumam.
