Pagājusī nedēļa mūsos saglabāja ilūziju, ka vasara vēl turpināsies un rudens nemaz tik drīz nepienāks.
Pagājusī nedēļa mūsos saglabāja ilūziju, ka vasara vēl turpināsies un rudens nemaz tik drīz nepienāks. Dienas bija siltas un saulainas un atpūtai pie ūdeņiem un mežā piemērotas. Taču atvaļinājums daudziem jau beidzies, un sākusies darba ikdiena.
Kaut Saeimas brīvdienas vēl turpinās, parla menta deputāti bija pulcējušies ārkārtas sēdē, lai pirmajā lasījumā pieņemtu šīgada budžeta grozījumus. Tā kā vairāk nekā 138 miljoni latu jau iepriekš bija “pa plauktiņiem” salikti, lielu diskusiju nebija. Visvairāk saņems Zemkopības ministrija subsīdijām zemniekiem, Veselības ministrija dažādas aparatūras iegādei, Labklājības ministrija bērna piedzimšanas pabalstiem un Iekšlietu ministrija, lai samaksātu policistiem parādus. Kā jau valdība deklarēja, nauda algu palielināšanai nav paredzēta, jo tā būtu viendienīšu politika. Taču, šādi rīkojoties, valdošās koalīcijas partijas var nozāģēt zaru, uz kura pašas sēž, jo Saeimas vēlēšanas tuvojas, un mazo algu un pensiju dēļ knapināšanās novārdzinātie vēlētāji noteikti nebalsos par politiķiem, kuri konkrēti katra indivīda labā neko nebūs darījuši.
Arī Rēzeknes pašvaldības vēlēšanu iznākums liecina, ka iedzīvotājus neapmierina valdošo partiju politika. Atkārtotajās vēlēšanās uzvarēja kreisie spēki, un arī domes vadība tagad ir kreiso rokās — par pilsētas mēru ievēlēts Tautas saskaņas partijas deputāts Jānis Tutins. Masu medijos jau izskanējis pat vārdu salikums “Tutins — Putins”. Paši rēzeknieši gan tā nedomā. Tutins neesot politiķis, bet gan saimniecisks cilvēks, un tieši šāds vadītājs Rēzeknei esot vajadzīgs. Politologi analizē notikušo un spriež, ka šis varētu būt kreiso spēku ģenerālmēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām. Situācija līdzīgi varētu izvērsties vietās, kur ir nelatviešu pārsvars.
Saeimas ārkārtas sēdē bija arī kāda daudzus uzjautrinoša epizode — Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) pēc tiesas sprieduma bija spiests atvainoties četriem Eiropas Parlamenta deputātiem tēvzemiešiem, kurus bija nosaucis par fašistiem. Nezinu, vai viņus varēja gandarīt šāda formāla tiesas nolēmuma izpilde, jo tonis, kādā savu atvainošanos nolasīja Kabanovs, drīzāk pauda izsmieklu, nevis nožēlu. Ja šādi gadījumi turpināsies, Saeimas deputāti varēs viens otru zākāt vēl briesmīgākiem vārdiem un epitetiem, jo nekādu īpašu seku nebūs — jānolasa tikai pāris teikumu atvainošanās teksta. Temperamentīgākie varbūt varētu pat izkauties, un arī tad, iespējams, pietiktu ar: “Piedodiet, vairāk tā nedarīšu!”.
Dūru vīstīšana, tikai zem galda, citiem neredzot, varētu būt notikusi arī Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, kur pagājušajā nedēļā notika Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) sammits. Par izstāšanos no NVS pēkšņi paziņoja Turkmenistāna. To drīzāk varēja sagaidīt no Gruzijas vai Ukrainas, kur notikusi rožu un oranžā revolūcija, bet ne no šīs valsts. Daudzi politiķi pārliecināti, ka tas ir savienības sabrukuma sākums. To gan noliedz Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Visiem Kremlim labvēlīgajiem televīzijas kanāliem sniegtajās intervijās prezidents Putins pauda, ka Turkmenistāna tikai “iekaitē” pati sev. Patiesībā gan ir otrādi — valsts, kuras galvenās eksportpreces ir nafta, gāze un kokvilna, aiziešana no kontrolēta tirgus, Krievijai neko labu nesola.
Fakts, par kuru aizvadītajā nedēļā runāja un rakstīja visos masu medijos, bija Latvijas futbolistu izlases kapteiņa Vitālija Astafjeva atklāti paustais paziņojums par Krievijas piedāvājumu samaksāt Latvijai, ja tā zaudēs savstarpējā futbola spēlē. Tie, kas norises sportā vēro regulāri, labi zina, ka šādi mēģinājumi un pat reāla uzpirkšana dažādos sportaveidos bijusi visos laikos. Arī par uzpirkšanas varbūtību Latvijas un Krievijas mačā sporta aprindās runāja jau labu laiku. Astafjevam vienīgajam pietika drosmes baumas paust atklāti, taču labi zinām, ka vārdi bez pierādījumiem ir tukša skaņa. Kad apvainotā Krievija pierādījumus pieprasīja, Astafjevam nācās atvainoties, jo tādu nebija, un pat mūsu Futbola federācija savējo neatbalstīja. Vienīgā ieguvēja šajā uzplaiksnījušajā skandālā bija “Sporta Avīze”, jo tieši tai Vitālijs Astafjevs bija sniedzis interviju. Šīs sarunas fragmentus citēja pat respektablākie pasaules masu mediji. No nepolitiskām lietām pagājušajā nedēļā visvairāk satrauca raksts “Dienā”, kurš bija tapis saistībā ar sludinājumu Valmieras rajona laikrakstā “Liesma”. Proti, Latvijas sievietēm 18 — 30 gadu vecumā par 25 tūkstošiem dolāru piedāvā iznēsāt bērnus amerikāņu bezbērnu ģimenēm. Tātad tās vairs nav tikai filmās redzētas lietas, bet jau reāli sasniegušas mūsu valsti. Nešaubos, ka gribētājas nopelnīt būs, ja jau ir pat tādas sievietes, kuras pašas savus bērnus izmet atkritumos. Taču nav garantijas, ka viss solītais tiks izpildīts. ASV vēstniecības Latvijā konsuls Lendons Teilors “Dienā” brīdina, ka sievietēm nevajadzētu akli uzticēties sludinājuma iesniedzējiem. Viņas var apkrāpt, pakļaut piespiedu darbam vai prostitūcijai. Tas varētu būt arī slēpts cilvēku tirdzniecības mēģinājums.
Pīlādži jau sārtojas, un ogu ķekariem šogad pilni koki.
Ticējums vēsta — ja pīlādžu daudz, būs barga ziema. Bet vēl jau par to negribas domāt. Vēl ceram uz saulainu atvasaru un siltu, krāsainu rudeni.
