Valkas novada mākslinieki atrāda savu veikumu

Valkas novadā pavasaris atnāk ne tikai ar gājputnu atgriešanos, bet arī Valkas novada mākslinieku darbu izstādi. Valkas novadpētniecības muzejā sirsnīgā gaisotnē atklāta 25. Valkas novada mākslinieku darbu izstāde “Saskarsme”. Tajā piedalās 36 darbu autori.

Šajā izstādē ir iespēja vienkopus iepazīt darbus, ko radījuši gan profesionāli mākslinieki, gan radoši cilvēki, kas saistīti ar Valkas novadu. Izstādes ekspozīciju veido glezniecības, koktēlniecības, fotomākslas, keramikas un citu mākslas žanru darbi.

Atklāšanas pasākumā Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa stāstīja, ka 1993. gada 16. martā Valkas mākslas skolā notika pirmā Valkas novada mākslinieku darbu izstāde, kurā piedalījās astoņi autori. Šai izstādei nebija nosaukuma.

Savukārt 1994. gadā izstādes rīkošanu Mākslas dienu ietvaros pārņēma Valkas novadpētniecības muzejs. Togad izstādei tika dots nosaukums “Baltais”. Pirmajā desmitgadē ne vienmēr visām izstādēm tika dots nosaukums.

Sākotnēji tās rīkoja ik pārgadu. Tikai kopš 2010. gada muzejs izstādi organizē katru gadu. Autoru skaits šajās kopizstādēs visbiežāk bijis vairāk par 30. Pāris reižu — vairāk par 40.

“Ne jau izstādes dalībnieku skaita rekordus mēs gribam uzstādīt. Mūsu mērķis toreiz bija un joprojām ir, — lai vietējie radošie cilvēki regulāri strādā un lai viņi veicinātu savu izaugsmi,” uzsver L. Drubiņa.

Ilgus gadus izstādes iekārtotāja, savienojot šīs dažādās mākslinieku paaudzes, bija līdzšinējā Valkas mākslas skolas pedagoģe Maruta Stabulniece. Pēdējos gados izstādi iekārto Valkas novada Kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciāliste Madara Birča.

“Šajā izstādē katru gadu ir brīnišķīgi un pārsteidzoši darbi. To jau redzam paši, cik darbi ir dažādi,” atzīst M. Birča. Viņu sveicot ar ziediem, novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns pateicās arī par Valkas pilsētas un pagastu teritorijas izdaiļošanu ar gaumīgiem Lieldienu svētku dekoriem.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Pēta mūsdienu mītus

Gulbenē un Gulbenes novadā norisinājās starpdisciplināra radošā rezidence, kurā satikās Gulbenes novada jaunieši, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktiermākslas, teātra režijas un audiovizuālās mākslas studenti, kā arī Latvijas Kultūras koledžas studenti specializācijā “Videogrāfija”.

Sadarbībā tika izveidotas vairākas īsfilmas, kas vēsta par īpašām vai vēsturiski nozīmīgām vietām vai personībām Gulbenes novadā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.

Rezidences radošo un izglītojošo procesu mentorēja LKA mācībspēki: kinorežisors, LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis, teātra režisore, aktrise, asociētā profesore Indra Roga un kinooperators, lektors Uldis Jancis.

Tapušās īsfilmas pēc lielākas apstrādes un titru pievienošanas tiks nodotas Gulbenes novada pašvaldības un tās kultūras iestāžu rīcībā.

Rezidenci organizē LKA Producēšanas un mārketinga departaments, Stāmerienas pils un Gulbenes novada kultūras centrs. Tā top ar LKA un Gulbenes novada pašvaldības finansiālo atbalstu.

Laikraksts “Dzirkstele”

Uzbūvē novietni putnu audzēšanai ārpus sprostiem

Iecavas pagasta olu ražotāja AS “Balticovo” uzbūvējusi modernu jaunputnu novietni, kurā ārpus sprostiem aug 166 tūkstoši cāļu, informē komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Jaunajā būvē investēti 3,9 miljoni eiro. Novietnē no cāļiem audzē dējējvistas, lai nodrošinātu uzņēmuma vairākas ražotnes. Kā skaidro T. Auškāps, uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, jo tā ir daļa no aprites ekonomikas procesa.

“Pašlaik “Balticovo” kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons — jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par dējējvistām,” stāsta uzņēmuma pārstāvis, “tā kā “Balticovo” ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, ir ļoti svarīgi, ka pie šādiem apstākļiem vistas radina jau kopš mazotnes.”

Jaunajā novietnē kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi, kuri 16 nedēļās izaug par jaunām dējējvistām. Jauno novietni projektēja un būvēja arhitektūras un inženierijas birojs “SEP”.

“Šāda saimniekošana ļauj “Balticovo” nodrošināt pilnīgu kontroli pār olu ražošanu un nodrošināt pircējiem nemainīgi augstu kvalitāti. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē — barību vistām ražo uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāti pārbauda savā laboratorijā, olas šķiro un iepako pašu šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir pielietojums — tās iestrādā lauksaimniecības zemēs, lai bagātinātu augsni, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi — vērtīgā lauksaimniecības digestātā,” apraksta uzņēmuma pārstāvis.

“Balticovo” dējējvistu ganāmpulks ik dienu Latvijā saražo 2,5 miljonus olu.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pierobežā joprojām lieto nelicencētus kanālus

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā tika pārtraukta, lai novērstu draudus Latvijas drošībai. Kopš tā laika Valsts policija regulāri kontrolē audiovizuāla satura lietošanu, konstatējot nelicencētas programmas. Īpaši aktuāli tas ir Latgales un Vidzemes pierobežas reģionos. Alūksnes novads ir viens no tiem, kur situācija šajā ziņā arvien nav uzlabojusies.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko informē, ka visā Vidzemes reģionā aizvadītajā gadā veiktas 373 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes — gan pēc pašas policijas iniciatīvas, gan saņemot ziņojumus no iedzīvotājiem. Sākti arī divi kriminālprocesi. Valsts policija atzīst — likumsargiem pietrūkst rīku, kas ļautu atmaskot likumpārkāpējus, kas lieto nelegālos, lielākoties Latvijai nedraudzīgās Krievijas televīzijas kanālus. Īpaši jau tādēļ, ka interneta vide jebkurā valodā pieejama visiem. “Tas ir stāsts par cīņu ar vējdzirnavām. Diemžēl Krievijas pierobežā un ne tikai, arī valsts vidienē, nelicencētu audiovizuālu saturu iedzīvotāji patērēja, patērē šobrīd un patērēs turpmāk. Lai šo apriti ierobežotu, rīkojam profilaktiskos pasākumus un cīnāmies visiem veidiem un līdzekļiem, taču tas nav viegls uzdevums. Ja mēs patrulējam Liepnā vai Pededzē un redzam aizdomīgas antenas virs dzīvojamām mājām, policijai nav tiesību ieiet dzīvoklī un pārbaudīt, ko tur skatās, mēs to varam darīt tikai uz, piemēram, iedzīvotāju vai pašvaldības iesnieguma pamata, ka, lūk, ir aizdomas par nelegāla satura izplatīšanu. Turklāt policija var vērsties nevis pret nelegālā satura lietotāju, bet pret izplatītāju, kas attiecīgi ir kāds komersants vai “amatnieks ar zelta rokām”, kas ir šādu iespēju nodrošinājis,” skaidro I. Mitrošenko. Viņš uzsver, ka nedraudzīgo valstu audiovizuālā satura patērēšana ir bīstama tendence, jo safabricētā un nepatiesā informācija “indē” pierobežas iedzīvotāju prātus, un tad lojalitāti valstij grūti panākt. “Šis jautājums risināms plašāk. Iedzīvotāji patērē informācijas avotus, kuru lietoto valodu viņi saprot. Tie ir krievu valodā runājošie un domājošie cilvēki, kuri visticamāk valsts valodu neapgūs nekad. Ja iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu, viņi meklē avotus krievu mēlē un klausās vai skatās to, ko saprot,” uzskata policijas amatpersona, aicinot sabiedrību šim jautājumam pievērst uzmanību.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.