Aizkraukles rajona mācību iestādēs šobrīd jau sagādātas nepieciešamās mācību grāmatas, un lielākā daļa skolēnu tās arī saņēmuši.
Aizkraukles rajona mācību iestādēs šobrīd jau sagādātas nepieciešamās mācību grāmatas, un lielākā daļa skolēnu tās arī saņēmuši.
Skolu bibliotekāri apgalvo, ka grāmatas būs nodrošinātas visiem.
Aizkraukles novada ģimnāzijas mācību grāmatu bibliotēkas vadītāja Aina Brimerberga stāsta, ka 8. klasē jāpērk krievu valodas mācību grāmata, bet 9. klasē nepietiek 20 grāmatu latviešu literatūrā. Vidusskolēni paši pērk vien dažas grāmatas.
— Jau piekto gadu mums ir perspektīvais mācību grāmatu iepirkšanas plāns, kuru arī sekmīgi īstenojam. Nākamgad paredzēts pilnībā nodrošināt mācību grāmatas vidusskolēniem, — saka Aina Brimerberga.
Skolā darbojas arī grāmatu tirdziņš, kurā skolēni par zemāku cenu var pārdot grāmatas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas. Dārgākā maksā 1,50 latu. Skolēni šo iespēju labprāt izmanto.
Maksā nomu
Tomēr dažās Aizkraukles rajona skolās bērniem par mācību grāmatu izmantošanu jāmaksā. Piemēram, Bebru pagasta padome pieņēma lēmumu, ka vienam skolēnam jāmaksā noma trīs lati gadā, bet daudzbērnu ģimenēm, kurās ir vairāk kā trīs bērni — septiņi lati gadā.
Bebru pamatskolas 1. – 4. klases skolotāja Dzintra atzīst, ka tā ir saprātīga summa, jo par tādu naudu vecāki grāmatas nenopirktu.
— Man pašai ir četri bērni un zinu, cik daudz naudas vajag viņu mācībām. Tāpēc labāk samaksāt nomu nekā visu pirkt pašai. Tagad mainās izglītības standarti, un jāmaina arī mācību grāmatas, bet tās ir dārgas. Attieksme pret grāmatām bērniem ir dažāda, bet mums mācību iestādē ir skolēnu veidota komisija, kura kopā ar bibliotekāri pārbauda, vai mācību grāmatas tiek saudzētas. Tas ir stimuls, — saka skolotāja.
Lai varētu atjaunot grāmatu fondu, arī Seces pamatskolā katram skolēnam jāmaksā par grāmatu nomu — lats gadā.
— Tā ir simboliska maksa, bet par šo naudu varam nopirkt daiļliteratūru un citu nepieciešamo lasāmvielu. Ja pašiem vajadzētu visu iegādāties, tas būtu dārgi. Mācību grāmatas bieži nemainām, ar vienu komplektu cenšamies strādāt vismaz piecus gadus. Šogad pirkām grāmatas krievu valodā un bioloģijā, — stāsta Seces pamatskolas direktore Sarma Stugle.
Grāmatu izmēģina
Mazzalves pamatskolas direktora vietniece Žanna Miezīte informē, ka skolēniem pagaidām nav jāmaksā un visas nepieciešamās mācību grāmatas var saņemt skolas bibliotēkā. Esot arī apsprieduši, ka varētu ieviest nomas maksu vai arī katrs pirktu vienu grāmatu un pavasarī rīkotu grāmatu tirdziņu, lai tās samainītu. Tomēr pagaidām pašvaldība nodrošina skolai mācību grāmatas, un skolēnu vecākiem par to nav jāmaksā. Katru gadu skolai nepieciešami trīs jauni grāmatu komplekti. Nereti skolotājs nopērk tikai vienu — “signāleksemplāru”, gadu pastrādā un redz, vai konkrēto grāmatu varēs pirkt.
Arī Aizkraukles pilsētas sākumskolas skolēni paši pērk tikai darba burtnīcas. Skolas direktores vietniece Benedikta Kalniņa stāsta, ka bieži grāmatas nav jāmaina. Turklāt tās lielākoties iesietas cietos vākos un tik ātri nenolietojas. Dārgākās ir angļu valodas mācību grāmatas un palīglīdzekļi.
Nav likumīgi
Grāmatu noma tomēr daudzos vecākos rada neizpratni: kāpēc viņiem liek par to maksāt, ja citās skolās tā nenotiek, un vai tas ir likumīgi?
Izglītības valsts inspektore Aija Nikolaisone apstiprina, ka likumā noteikts: vispārējā izglītība Latvijā ir bez maksas un skolām bērniem jānodrošina mācību līdzekļi.
Arī Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane ir neizpratnē par grāmatu nomas maksu dažās skolās un piekrīt, ka tas ir nelikumīgi.
— Naudu mācību grāmatu iegādei piešķir valsts, bet šī summa ir niecīga — šogad tikai 1,60 latu vienam skolēnam, lai gan pērn bija trīs lati. Protams, par tādu naudu mācību iestāde nevar nopirkt visu nepieciešamo, par pārējo jārūpējas pašvaldībai. Domāju, ka vidusskolēni varētu nopirkt kādu mācību grāmatu, bet pamatskolēniem tas nebūtu jādara, jo tā nosaka likums. Šobrīd esam arī panākuši, lai katru gadu netiktu pirktas citas mācību grāmatas, jo izdevniecības allaž piedāvā ko jaunu, — saka Vilma Brikmane.
Darba burtnīcas gan skolēni pērk paši, lai gan arī tās var uzskatīt par mācību līdzekļiem. Turklāt vēl ir diskutējams jautājums par to lietderību — cik un kādas patiešām ir nepieciešamas un varbūt no tām atteikties vispār.
