Skolotājas Ilzes Vīnertes māja, kura pieder viņas Zviedrijā dzīvojošajai meitai Andai, konkursā par Jaunjelgavas sakoptākajiem privātīpašumiem šovasar ieguva trešo vietu.
Skolotājas Ilzes Vīnertes māja, kura pieder viņas Zviedrijā dzīvojošajai meitai Andai, konkursā par Jaunjelgavas sakoptākajiem privātīpašumiem šovasar ieguva trešo vietu. Māja savlaik no veca namiņa pārbūvēta par mūsdienīgu celtni zviedru stilā, kurā pārsvarā ir senas lietas.
— Veco māju kopā ar saimniecības ēku pirms gadiem desmit nopirkām no jaunjelgaviešiem, kuri tajā bija vai visu mūžu nodzīvojuši. Toreiz meita Anda Zviedrijā izveidoja ģimeni ar zviedru Svenu Aki, kuram piederēja galdniecības firma. Kad viņš atbauca uz Jaunjelgavu un ieraudzīja šīs vecās ēkas, uzreiz nolēma visu pārbūvēt, tomēr saglabājot arī sendienu gaisotni, — atceras Ilzes kundze.
Neko nemet projām
Jauniegūto īpašumu Ilzes kundzes ģimene nosauca par “Mūsmājām” un tad sāka sakopt apkārtni. Trīs mēnešus viņi cirta, zāģēja, raka un dedzināja.
— Znots mums neļāva aizmest nevienu kaut cik derīgu dēli, koka gabalu vai akmeņus. Viņš allaž atgādināja, ka jaunu māju uzcelt nav māksla, bet no veciem materiāliem izveidot mūsdienīgu namu — tas esot īsta meistara darba apliecinājums! — stāsta “Mūsmāju” saimniece, pa jokam piemetinot, ka viņa jau esot tikai īpašuma pārvaldniece, jo meitas ģimene te pavada vienīgi atvaļinājumu.
Bēniņos guļamistaba
Senajai ēkai jaunie īpašnieki sameklēja vecas mēbeles, dažas atveda pat no Zviedrijas, un atjaunoja tā, ka tagad grūti pateikt, kura par kuru vecāka. Visas atgādina labi saglabātas senlietas. Pat vecajam ratiņam viesistabā savs stūrītis.
Lai ģimenei būtu plašākas telpas, mājas bēniņus pārvērta par guļamistabu. Uz otro stāvu ved koka kāpnes. Interesanti, ka bēniņu slīpajiem griestiem izmantoti pat labi nenoēvelēti dēļi. Skurstenis, pie kura var piestiprināt derīgas lietas, piemēram, kādu glezniņu vai pulksteni, telpu pārdala uz pusēm. Vienā pusē ir Andas un Svena Akes dēla Kristiana un meitiņas Indras gultiņas, otrā — vecāku guļvieta. Guļamistabai ir arī mazs balkoniņš, kur rīta agrumā, kā bērni saka, saulīti sveicināt.
Tualeti būvē no veciem dēļiem
Lai gan “Mūsmājās” tualeti varēja iebūvēt mājā, Anda un viņas vīrs nolēma “sirdsmājiņu” ierīkot vecā mūra malā no veciem bieziem, bet izturīgiem dēļiem. Namiņu nokrāsoja, tā “interjeru” iekārtoja, kā šādai vietai nākas — pat tualetes vākam ir sirdsveida forma.
Līdzīgi ar aku, kurai uzbūvēja jumtiņu, ierīkojot tajā durvis. Lai aku kāds nepiegružotu, kad saimnieku nav mājās, durvis var aizslēgt.
Lauka virtuvē viesu namiņš
Iepriekšējiem mājas saimniekiem bija arī lauka virtuve, tā bija ierīkota blakus pagrabam. Ilzes kundzes ģimene to pārbūvēja par interesantu viesu namiņu. Tajā ir kamīns, viena siena no mūra, citas no koka, ir duša un ērta guļamvieta, kā arī senas mēbeles, piemēram, skaista kumode.
Pie viesu namiņa koka griestu sijām pakārtas ārstniecības augu buntītes, bet grīda izklāta senatnīgām flīzēm. Gaismu dod pat vecs lukturis.
Vecajā saimniecības ēkā, kuras mūri nu apaudzēti ar baltu, visu vasaru ziedošo mežvīteni, tagad iekārtots šķūnis. Tajā saimnieki novieto lietas, kuras žēl mest projām, jo tās saimniecībā vēl var noderēt.
Basām kājām
pa mauriņu
— Kad māju nopirkām, pagalmā bija sakņudārzs un vecas ābeles. Ābeles ir joprojām, bet dārza vietā zālājs. Tikai gar īpašuma žogu iestādītas upenes, kurām šovasar bija laba raža, — stāsta Ilzes kundze.
Taču pats labākais šajās mājās ir miers un klusums.
— Kad no skolas darbiem atnāku nogurusi, ir tik labi basām kājām pastaigāt pa pagalma zaļo zālīti, kuru vienmēr nopļauj vīrs. Gar māju labi aug rozes, bet pie saimniecības ēkas mūriem — dālijas. Mājas verandiņā parasti dzeram tēju vai kafiju, īpaši, ja atnāk kāds ciemiņš. Kad “Mūsmājās” dzīvo to saimnieki no Zviedrijas, karoga mastā ir abu valstu — Latvijas un Zviedrijas — karogi.
