Ar patiesības gaišo saulīti neesam lutināti vairākus gadu desmitus. Arī patlaban Latvijā vēl turpinās meli un vēsturisko faktu sagrozīšana.
Ar patiesības gaišo saulīti neesam lutināti vairākus gadu desmitus. Arī patlaban Latvijā vēl turpinās meli un vēsturisko faktu sagrozīšana.
Mūsdienās par nebijušu nevar padarīt Molotova—Ribentropa paktu, kā to cenšas darīt rūdītie staļinisti, kuri noliedz savu priekšteču brāļošanos ar hitleriešiem. Taču vēsturiskie fakti ir spītīgi, tie līdzīgi īlenam lien ārā no melu maisa, un nelīdz nekāda to stūķēšana atpakaļ.
Lūk, ko uz Maskavu atveda Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops 1939. gada 23. augustā: “No šī brīža visas Austrumeiropas problēmas ir vienīgi Vācijas un Krievijas lieta.” Par “jaunās ēras” sākšanos jūsmoja “Pravda” un “Izvestija” tūdaļ pēc “darījuma” noslēgšanas Maskavā 1939. gadā. Kad Padomju Savienības Augstākā Padome 31. augustā paktu ratificēja, Hitlers jutās nodrošināts un varēja dot starta zīmi karam, ko arī īstenoja jau nākamajā dienā — 1939. gada 1. septembrī pulksten 5.45 vācu karaspēks iebruka Polijā. Sākās Otrais pasaules karš.
Mieru varēja saglabāt
Mieru pasaulē vēl varēja saglabāt, kad notika sarunas starp Anglijas un Francijas delegācijām no vienas puses un Padomju Savienību no otras puses, lai izveidotu koalīciju un spētu savaldīt Hitlera kareivīgumu. Diemžēl šīs sarunas Maskavā izjauca, jo Hitlers ar Staļinu slepeni vienojās šo konferenci “torpedēt”… 1939. gada 21. augustā notika šīs konferences pēdējā sēde, izgaisinot visas cerības labam iznākumam.
Par nebijušu nevar padarīt arī citu zīmīgu faktu — “Pavēli nr. 001223”, kura tapa Maskavā tūdaļ pēc noziedzīgā Molotova—Ribentropa pakta parakstīšanas un ratificēšanas. Baltijas valstis tajā ietilpināja Krievijas interešu sfērā, t. i., Staļina visžēlīgā “aprūpē”, kurš arī uzdeva NKVD (čekas) pulkvedim Ivanam Serovam izstrādāt sīku instrukciju NKVD orgāniem, kā izvērst cīņu pret padomju varas ienaidniekiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Toreiz te no padomju varas vēl nebija ne smakas, jo bija tikai 1939. gads.
Norāda, kā arestēt cilvēkus
Šajā pavēlē bija norādīts, ka, arestējot cilvēkus, vaina nav jāpierāda katram atsevišķi, bet jāvadās pēc piederības noteiktiem slāņiem, pēc kā var spriest par arestējamā naidīgumu pret komunismu.
Arī te nav iztikuši bez meliem, jo arestēti un izvesti arī bērni un zīdaiņi, kuriem nevarēja būt saprašanas ne par padomju varu, ne komunismu.
Šajā pavēlē bija sīki izstrādāti norādījumi, kā nakts aizsegā veicami aresti, kā atšķirami vīri no sievām un ģimenēm, kā aizrestojami lopu vagoni, kā apsargājami ešeloni. Par kādu labprātīgumu te var būt runa, ja cilvēkus ar durkļiem un naganiem arestēja un lika sakāpt lopu vagonos?
Jau nosauktie fakti pierāda pastrādāto noziegumu smagumu, kam nevar būt noilguma un aizmirstības. Nezinu, kā citiem, bet man derdzas tādi cilvēki, kuri, vēderus apkarinājuši ar “bļendukiem”, dauza tukši izēstus kastroļus un platām mutēm kliedz, ka viņi ir atbrīvotāji un glābēji.
Fēlikss Čeksters Koknesē
