“Esmu redzējis veiksmīgu uzņēmējdarbību,” pēc viesošanās Pļaviņu uzņēmumos teica Latvijas ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Viņš apmeklēja SIA “Pļaviņu DM” dolomīta šķembu ražotni, SIA “Daiļrade koks” Pļaviņu cehu un tikās ar iedzīvotājiem.
“Esmu redzējis veiksmīgu uzņēmējdarbību,” pēc viesošanās Pļaviņu uzņēmumos teica Latvijas ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Viņš apmeklēja SIA “Pļaviņu DM” dolomīta šķembu ražotni, SIA “Daiļrade koks” Pļaviņu cehu un tikās ar iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka regulāri cenšoties apmeklēt uzņēmumus visā Latvijā, lai labāk izprastu, kādi lēmumi nepieciešami uzņēmējdarbības attīstībai. Nesen viņš bijis Rēzeknē un tagad arī Pļaviņās, kuras līdz šim redzējis tikai caurbraucot. Kopā ar ministru vizītē bija Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, kurš arī pārstāv partiju “Jaunais laiks”.
Nodoklis rada bažas
Šoreiz Krišjānis Kariņš pilsētā apskatīja divas lielākās ražotnes. Viņš atzina, ka pēc šī apmeklējuma vēlreiz pārliecinājies — Latvijā netrūkst strādīgu cilvēku. Tāds piemērs ir uzņēmums “Pļaviņu DM”, kuru vadība ne tikai spējusi saglabāt, bet arī attīstīt. Tagad tas nodrošina tirgu ar kvalitatīvāko šķembu materiālu visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Seikovskis atzīst, ka ražotājus visā Latvijā satrauc jau tagad lielais dabas resursu nodoklis. Ja Vides ministrija plāno to vēl paaugstināt, daudziem uzņēmumiem būs nopietnas grūtības.
Arī SIA “Daiļrade koks” Pļaviņu cehā šobrīd strādā ar modernām tehnoloģijām. Ceha vadītājs Ervīns Trapāns uzsvēra, ka lielākās problēmas rada kvalificētu darbinieku trūkums. Lai arī pilsētā ir liels bezdarba līmenis, labus strādniekus atrast grūti.
Lēnām, bet sarūk
Vizītes noslēgumā ekonomikas ministrs tikās ar Pļaviņu iedzīvotājiem un atbildēja uz jautājumiem. Pļaviņiešus interesēja, kāpēc valdība neko nav darījusi, lai mazinātu augsto inflācijas līmeni?
— Viens no iemesliem augstajai inflācijai ir tas, ka notiek cenu izlīdzināšanās ar pārējām Eiropas valstīm, un tur neko nevar darīt. Es ierosināju samazināt nodokli pārtikai, bet saņēmu par to asu kritiku. Tas “nosistu” inflāciju vismaz par diviem procentiem. Valdībā to neatbalstīja, jo tādējādi samazinātos budžeta ieņēmumi. Tomēr inflācijas tempi sarūk, kaut arī lēnām. Ministri vienojās — kamēr tas notiek, nekādus mehānismus, lai šo procesu pasteidzinātu, neiedarbinās. Kopumā dzīves līmenis valstī ir paaugstinājies, kaut arī redzam, cik daudz cilvēku dzīvo nabadzībā. Diemžēl pārāk liela ir atšķirība starp turīgāko un mazturīgāko iedzīvotāju slāni, — sacīja Krišjānis Kariņš.
Pļaviņieši ministram jautāja, vai bija vērts iestāties Eiropas Savienībā?
— Ja Latvija nekur neiestātos, tā paliktu starp diviem dzirnakmeņiem — Eiropas Savienības un Krievijas ekonomiskajām prasībām, kuras mēs tik un tā būtu spiesti ievērot. Tagad mums vismaz ir iespēja ietekmēt šos procesus, — uzsvēra ekonomikas ministrs.
Viņš arī izteica nožēlu, ka daudzi viņa kolēģi slikti zina svešvalodas, jo Eiropas Savienībā nav iespējams pilnvērtīgi strādāt tikai ar tulka starpniecību. Kariņa kungs pats pārvalda vācu, angļu valodu, daļēji arī krievu un franču.
Ja prasa, sistēma sasparojas
Ekonomikas ministrs vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas attīstībā vislielākā nozīme ir izglītībai, tāpēc valstij vissvarīgāk ieguldīt līdzekļus tieši šajā jomā. Tad arī būs darbinieki, kuri pratīs strādāt un pelnīt pašmāju uzņēmumos un nemeklēs peļņas iespējas ārzemēs. Par šo jautājumu jādomā ilgtermiņā.
— Kāpēc valdība tik maz pievērš uzmanību, lai apkarotu “aplokšņu” algas? Kontroles sistēma jau strādā. Tikai man reizēm šķiet, ka biežāk pārbaudes veic tur, kur tās mazāk nepieciešamas, bet, kur vajag, baidās kontrolēt. Var lamāt “Jauno laiku” un Einaru Repši, bet viņa valdības laikā šim jautājumam pievērsa lielu uzmanību. Kad no ierēdņiem vairāk prasa, sistēma sasparojas, — domā Krišjānis Kariņš.
Pašvaldības atkarīgas no partijām
Pļaviņu pilsētas domes pārstāvjus interesēja, kā attīstīs Valsts investīciju programmu, jo visas pašvaldības gaida tās atbalstu.
— Diemžēl šobrīd valsts budžets netiek plānots ar skatu nākotnē. Ja ministrijas izstrādā ilgtermiņa plānus, budžetā tie neparādās. Ekonomikas ministrija tomēr mēģina sekot līdzi projektiem, jo pašvaldības cer uz valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Induļa Emša valdība ieviesa labu lietu — tautsaimniecības vienoto stratēģiju, kurā noteiktas visas prioritātes, iesāktie un plānotie darbi. Atliek tikai “sēsties pie saklāta galda”, bet mēs joprojām tikai mīņājamies ap to. Diemžēl pašvaldību nauda visvairāk ir pakļauta politisko partiju vēlmēm. Politiķi spriež tā — uzliksim, piemēram, skolai jumtu, un cilvēki par mums domās labu. Tāda domāšana pati par sevi nav kaitīga, bet ir haotiska. Jāraugās, kādi darbi jau sākti, lai tos varētu turpināt, neskatoties uz to, vai partijas pārstāvis konkrētajā pašvaldībā ir vadītājs, — tikšanās laikā Pļaviņās teica ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš.
