Meža īpašnieki, kuri pēdējo četru gadu laikā stādījuši jaunaudzes, varēs saņemt finansiālu valsts atbalstu. Lai naudu saņemtu, jaunaudzēm jābūt labi koptām.
Meža īpašnieki, kuri pēdējo četru gadu laikā stādījuši jaunaudzes, varēs saņemt finansiālu valsts atbalstu. Lai naudu saņemtu, jaunaudzēm jābūt labi koptām.
— Par hektāru jaunaudzes, kura iestādīta silā, mētrājā vai lānā, varēs saņemt 30 latu, bet pārējos meža augšanas apstākļu tipos — 40 latu, — informē Aizkraukles virsmežniecības inženiere — konsultante Ingrīda Berga. — Kopējais finansējuma apjoms nav liels, tāpēc meža īpašniekiem jāpacenšas, lai to saņemtu. Svarīgi arī lai nebūtu notikusi sugu maiņa, piemēram, skujukoku vietā konkrētajā teritorijā aug lapukoki.
Kad jaunaudze ir sakopta, jāvēršas Valsts meža dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz jaunaudzi pārbaudīt. Mežsargs to apskatīs un uzrakstīs atzinumu. Tikai pēc tam varēs vērsties Lauku atbalsta dienestā un pretendēt šīs naudas saņemšanai.
— Nepietiek tikai ar to, ka jaunaudzi iestāda, — saka Bergas kundze. — Tā regulāri jākopj, jo tikai tā var iegūt labu mežu. Protams, jaunais mežs pirmos ienākumus dos tikai 20 līdz 30 gadu pēc iestādīšanas, taču gaidīt ir tā vērts. Turklāt par atjaunojamajām jaunaudžu platībām nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Lapukokiem — 20 gadu, skujukokiem — 40 gadu.
Šobrīd Valsts meža dienesta darbinieki jaunaudzes pārbauda. Diemžēl konstatējam, ka daudzi meža īpašnieki nevērīgi izturas pret jaunaudžu kopšanu. Bieži vien vērtīgo koku sugu vietā aug nevērtīgākas, priežu jaunaudzītes parasti aizaudzē ar bērziem, bet egļu — ar baltalksni vai apsi.
Likums paredz sodu ne tikai par cirsmu neapmežošanu, bet arī par jaunaudžu nekopšanu.
— Augusts ir labākais laiks jaunaudžu kopšanai, — saka Ingrīda Berga. — Šobrīd nopļautā zāle šogad vairs neataugs, un arī izcirstie krūmi līdz ziemai vairs nepaspēs sakuplot.