Daudzesietes Ilzes Stikutes ģimeni baro, ārstē un veldzē mežs. No maija līdz pat oktobrim Ilze uz mežu dodas kā uz darbu un tur salasītās ogas un sēnes pārdod uzpircējiem vai tirgū Rīgā.
Daudzesietes Ilzes Stikutes ģimeni baro, ārstē un veldzē mežs. No maija līdz pat oktobrim Ilze uz mežu dodas kā uz darbu un tur salasītās ogas un sēnes pārdod uzpircējiem vai tirgū Rīgā.
Labākās vietas noskata iepriekš
“Bez meža laikam nespētu dzīvot,” saka četru bērnu māmiņa Ilze Stikute, pilniem spaiņiem brūkleņu tikko atgriezusies no meža. Jau vairākus gadus no maija līdz oktobrim Ilzes kundze no rīta uz mežu dodas kā uz darbu. Sēnēs brauc ar velosipēdu, pēc ogām — ar mašīnu, lai tās mazāk sakratītu.
Daudzesiete piebilst: “Reizēm baidos mežā apmaldīties, tāpēc, kad vien iespējams, dodos turp kopā ar vīru. Kad braucam ar mašīnu, līdzi ņemam arī bērnus. Dažreiz vīrs jau iepriekš izpēta labākās sēņu vai ogu vietas. Ārprāts, kādus brikšņus esam izložņājuši! Reizēm kājas un rokas saskrāpētas, bet spaiņi pilni. Meklējam nomaļākas vietiņas, kuras svētdienas lasītāji vēl nav izstaigājuši. Brīvdienās katrā meža celiņā mašīna pie mašīnas.”
Rīdziniekiem patīk lauku puķes
Maijā Ilzes kundze lasa meža ķiplokus, tad maijpuķītes, jo lauku puķes Rīgas tirgū ir pieprasītas, tad margrietiņas, rudzupuķes, meža zemenes, mellenes, gailenes, brūklenes, dzērvenes un rudens sēnes. “Ir bijuši gadi, kad uzpircēji pēc ogām braukuši pat divas reizes dienā — ap pusdienas laiku, kad pirmo reizi atgriezāmies no meža, un pievakarē, pēc otrās “meža tūres”. Tagad skatos, kur piedāvā labāku cenu. Meža zemenītes vedu uz Rīgu, mellenes un gailenes pārdevu uzpircējiem. Tagad meklēšu, kur izdevīgāk pārdot brūklenes,” stāsta Ilze Stikute.
Šo gadu Ilzes kundze uzskata par veiksmīgu. Bijusi laba zemeņu un melleņu raža, arī brūkleņu ir daudz, daudz būs arī dzērveņu. Nupat lūkojusies arī pēc sēnēm un pielasījusi nepilnu grozu bērzlapēm, nedaudz sviesta beciņu. Vēl jau redzēs, vai būs rudens sēnes. Pagājušajā gadā uzpircēji pirkuši pat novārītas alksnenes, un Stikutu ģimene devusies lasīt arī tās.
Kaut vienmēr būtu vasara!
Ilzes kundze atzīst, ka viņai patīk tirgoties. Bērnībā viņa apbrīnojusi tēvu, kurš tirgū pārdevis gurķus un avenes, un teikusi, ka pati jau nu gan nekad tirgū nesēdēšot. Taču tagad viņa to dara ar prieku. Tā ir iespēja ne tikai pārdot salasīto, bet arī tikties un aprunāties ar interesantiem cilvēkiem.
Protams, arī pašu mājas pagrabā krājas burciņas ar sālītām sēnēm un ievārījumu.
“Kaut vienmēr būtu vasara un es varētu būt mežā,” saka Ilzes kundze. “Citi gan prasa — kad atpūtīsies, ja visu laiku skrien pa mežu? Bet es jau arī mežā gūstu veldzi. Protams, vakarā jūtos nogurusi, bet, paskatoties uz pilnajiem groziem, nogurums pazūd kā nebijis. Ja jūs zinātu, kā garastāvokli uzlabo mežā uziets dzeltens gaileņu paklājs!” Ilzes kundze stāsta, ka mežs ir arī viņas ārsts. Kustības un svaigs gaiss palīdz uzlabot veselību. “Citiem vaļasprieks ir mašķerēšana, man sēņošana un ogošana, kas palīdz izdzīvot manai ģimenei. Cits mierinājumu gūst baznīcā, mani bagātina un garīgi piepilda koku šalkoņa,” tā Ilze Stikute.
