Pļaviņu HES hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbi pie pazemināta ūdenslīmeņa noslēdzās 7. augustā, kad HES paaugstināja ūdenslīmeni aptuveni par metru, taču savu agrāko ūdenslīmeni ūdenskrātuve atgūs tikai 31. augustā.
Pļaviņu HES hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbi pie pazemināta ūdenslīmeņa noslēdzās 7. augustā, kad HES paaugstināja ūdenslīmeni aptuveni par metru, taču savu agrāko ūdenslīmeni ūdenskrātuve atgūs tikai 31. augustā. HES remontdarbu dēļ Daugavā ūdenslīmenis tika pazemināts par trīsarpus metriem.
Daugavas atsegtā piekraste un pusizžuvušās pietekas sabiedrībā raisīja krasi pretējas atsauksmes. Jūlijā Kokneses pilsdrupas apmeklēja rekorddaudz apmeklētāju — 7200 tūristu. Taču vairāki makšķernieki kurnēja par “sausajiem ūdeņiem”, bet ainas ar izžuvušu gliemežu tūkstošiem un beigtiem zivju mazuļiem pavērās vietējiem Kokneses pagasta iedzīvotājiem. Lai arī jūlijs rada krietni mazāku ļaunumu zivīm un viņu barības bāzei nekā HES radītās ūdenslīmeņa svārstības pavasarī, biologi atzīst, ka dabai šāda ūdenslīmeņa mazināšana rada ievērojamus postījumus.
Atjaunošanas darbi Pļaviņu HES notiek ik vasaru kopš 2000. gada. Iepriekšējos gados ūdenslīmeņa pazemināšana palīdzēja veikt arī Kokneses pilsdrupu pamatu nostiprināšanas darbus, tie noslēdzās pērn.
Šogad Pļaviņu HES remontdarbi sākās 11. jūlijā un tika saskaņoti Valsts vides dienestā. To laikā ūdenslīmeņa svārstības bija līdz 68,5 metru atzīmei, agrākais ūdenslīmenis — aptuveni 71—72 metri. “Latvenergo” pārstāvji teic, ka ūdenslīmeņa pazemināšana notikusi pakāpeniski, nepārsniedzot nostrādes ātrumu vienu metru diennaktī.
“Ūdens nolaišana notiek lēni, taču, protams, ļoti cieš zivju mazuļi un zivju barības bāze,” atzina Elza Juhansone, Valsts vides dienesta dabas resursu uzraudzības un HES kontroles daļas vadītāja. Zivju resursiem un zivju barības bāzei nodarīto zaudējumu apmēru nosaka Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, un saskaņā ar šiem aprēķiniem “Latvenergo” apmaksā radītos zaudējumus.
Pēdējos gadus, kad Pļaviņu HES pazemina ūdenslīmeni, Daugavas krasta iemītniekam koknesietim Jānim Asmusam gadījies redzēt pamatīgas posta ainas. “Vārnas veselu nedēļu bradāja pa zivju bedrēm un knābāja zivju mazuļus kā no zupas šķīvja, gliemeži kalta 30 grādu temperatūrā. Kad nolaida ūdeni, tieši bija tās jūlija karstās dienas. Zivju makšķerniekiem te noteikti nebūs mēnesi,” teic J. Asmuss.
Pazeminot līmeni ūdenskrātuvē, cieš visas zivis, norāda ihtiologs Māris Olte. Daļa zivju mazuļu paspēj iepeldēt atlikušajos dziļākajos ūdeņos, daļa paliek atsegtajās piekrastes bedrēs izžūt vai nokļūst putnu knābjos. Zivju mazuļiem dabiskos apstākļos jādzīvo un jābarojas piekrastes zāļu joslā, dziļi ūdenī zivīm trūkst barības vielu. Mazinot līmeni ūdenskrātuvē, izkalst piekrastes augi. “Tas ir tas pats, kas atņemt zivīm virtuvi,” salīdzina ihtiologs.
No 1. līdz 30. septembrim “Latvenergo” plāno veikt remontdarbus arī Ķeguma HES ūdenstilpē.
(“Latvijas Avīze”)
