Vai kāzās joprojām godā senlatviešu tradīcijas?
— Vai kāzās joprojām godā senlatviešu tradīcijas?
Pēteris Skrīveros:
— Ko uzskata pat senlatviešu tradīcijām? Ja runa ir par mičošanu un pūra dalīšanu, tajās kāzās, kurās esmu bijis aicināts, tas viss ir bijis. Kāzu tradīcijas atkarīgas no vedējiem. Ja viņi ir zinoši un pieredzējuši, jaunajam pārim būs ko atcerēties.
Lidija no Mazzalves:
— Domāju, jā. Plašākās kāzās ievēro visas tradicionālās izdarības. Kad mani dēli precējās, bija gan mičošana, gan čigāni nāca ciemos, vedēji rīkoja visādus pārbaudījumus jaunlaulātajiem. Arī laulāšanās baznīcā ir atgriešanās pie senlatviešu tradīcijām. Viens no maniem dēliem pēc ceremonijas dzimtsarakstu nodaļā laulājās arī baznīcā.
Valija Šulca Koknesē:
— Grūti pateikt, kuras ir senlatviešu tradīcijas. Jaunībā biju vedējmāte kādam radu pārim, tad bija gan mičošana, gan guldīšana un modināšana. Bija arī mēģinājumi zagt līgavu, nāca čigāni, saimniecēm čiepa kāpostu katlus. Taču, manuprāt, daļa no šīm izdarībām ir padomju laiku tradīcijas, un mūsdienās tas viss sajaucies kopā.
